Plāno vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā ‘Vņešekonombankas’ kontu dēļ

"Eiropas cilvēktiesību konvencijā teikts, ka ikvienai fiziskai un juridiskai personai ir tiesības uz īpašumu un neviens nevar atņemt īpašumu," sacīja Žagars, piebilstot, ka pieteikumu plāno iesniegt sešu mēnešu laikā, kā to paredz konvencija.

Augstākās tiesas Senāts ir noraidījis gan likvidējamās paju sabiedrības "Selga", gan a/s "Agrofirma "Tērvete"" kasācijas sūdzības un atstājis negrozītus Augstākās tiesas spriedumus, ar kuriem tika noraidītas "Selgas" un "Agrofirmas "Tērvete"" prasības par attiecīgi 60 888 latu un 43 201 lata piedziņu no valsts.

Abu uzņēmumu pārstāvis Vilnis Žagars tiesās bija norādījis, ka valsts bezdarbības dēļ tiek kavēta uzņēmumu piekļūšana pie tās naudas līdzekļiem ASV dolāros, kuri atrodas Latvijas Bankas (LB) iesaldētajā korespondējošajā kontā "Vņešekonombankā" Maskavā, tāpēc uzņēmumi vērsušies tiesā par minēto naudas līdzekļu piedziņu no LB un Finansu ministrijas (FM). Kā līdzatbildētāja abās lietās bija pieaicināta arī "Multibanka", jo tā savulaik pārņēmusi LB Ārzemju operācijas nodaļu.

Abas kompānijas katra atsevišķi 1990.gadā ieguldīja savus naudas līdzekļus, "Selga" noguldīja 99 006 ASV dolārus, bet "Agrofirma "Tērvete"" - 70 133 ASV dolārus, PSRS Ārējās ekonomiskās darbības republikāniskās komercbankas ("Vņešekonombank") Latvijas nodaļas kontā.

1991.gada septembrī Latvijas Augstākā padome pieņēma lēmumu "Par Latvijas teritorijā esošo banku reorganizāciju", kas pilnvaroja LB pārņemt bijušās PSRS specializēto valsts banku (Agrorūpniecības, Rūpniecības un celtniecības, Dzīvokļu un sociālās attīstības un Ārējās ekonomiskās darbības republikāniskās komercbankas) Latvijas nodaļas, kā arī PSRS Valsts bankas Latvijas nodaļu.

LB tajā pašā gadā pārveidoja Latvijas Ārējās ekonomiskās darbības republikānisko komercbanku par LB Ārzemju operāciju nodaļu. "Vņešekonombanka" uz to reaģējusi visai asi, uzskatot to par bankas nodaļas nacionalizāciju un iesaldējusi LB korespondentkontu, kurā atradušies 12 miljoni ASV dolāru, tajā skaitā arī abu uzņēmumu līdzekļi.

Abu uzņēmumu pārstāvis norādīja, ka valdība desmit gadu laikā nav panākusi vienošanos ar Krieviju par konta atbloķēšanu. Valdība 1997.gada starpvalstu sarunās ar Krieviju esot noraidījusi vienīgo Krievijas piedāvāto kompromisa variantu un nav parakstījusi vienošanos par Latvijas atteikšanos no jebkādām pretenzijām uz bijušās PSRS līdzekļiem, kas atrodas ārzemēs. Saskaņā ar LB sniegto informāciju Latvijas parāds "Vņešekonombankai" pārsniedzot 20 miljonus ASV dolāru.

Prasītājs kasācijas sūdzībās bija norādījis, ka uzņēmumi kā ķīlnieces piespiedu kārtā ar savu naudu spiestas atbildēt par Latvijas nenokārtotajām parādsaistībām un atsaucās uz likumu "Par paju sabiedrībām", kurā teikts, ka valsts pienākums ir nošķirt valsts saistības no sabiedrības saistībām vai arī uzņemties atbildību, ja nav iespējams novērst prettiesisko stāvokli, kādā nokļuvusi privāta sabiedrība.

Prasītājs arī atsaucās uz likumu "Par uzņēmējdarbību", kas paredz, ka uzņēmumi patstāvīgi veic kapitāla eksportu un importu, un norādīja, ka LB "uzņēmumiem piederošos līdzekļus pārskaitījusi bez tās rīkojuma.

Tāpat abu uzņēmumu pārstāvji konstatējuši, ka nav iespējams izvirzīt prasību pret "Multibanku", jo bloķētie konti tai nodoti atsevišķā bilancē, bet šāda termina "atsevišķa bilance" likumdošanā nav. Tāpat ir tiesas precedenti, kad prasības pret LB un "Multibanku" par iesaldēto līdzekļu atgūšanu ir noraidītas.

Savukārt gan FM un LB pārstāvji tiesā pauda, ka iepriekšējās tiesu instances jau konstatējušas, ka valsts iestāžu rīcībā nav saskatāma prettiesiska rīcība kā dēļ uzņēmumiem būtu radušies zaudējumi un tās nevar atbildēt par citas valsts bankas rīcību, kuras dēļ uzņēmumi nevar piekļūt pie saviem naudas līdzekļiem.