Aprīlī būs apritējis gads, kopš Pļaviņas piedzīvoja postošos pavasara plūdus. Pērn situācija bija gluži kritiska. Daugavas ūdeņos slīka ne vien dzīvojamās ēkas, pašvaldības mūzikas skola un sociālās aprūpes centra pievārte. Taču ūdens ieskāva arī ēkas, kur bija izvietots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un policija. Postījumi pilsētai radīja apmēram pusmiljona latu zaudējumus. Bet, vai ledus iešana pilsētu neapdraud arī šogad? To portāls "Delfi" skaidroja pašvaldībā.
Lai arī siltais, pavasarīgais laiks strauji kausē upes ledu, un plūdu riski Daugavā mazinās, tomēr ledus sega Daugavā joprojām apmēram 30 centimetru bieza. Aizritējušas ir arī Pļaviņu novada Civilās aizsardzības komisijas sēdes, kurās apspriesta plūdu riska situācija pilsētā, prognozēta ledus iešana Daugavā un izskatīta nepieciešamība veikt preventīvas darbības plūdu novēršanai.
Iepriekšējos gados Pļaviņās veikta ledus spridzināšanu un kūdras kaisīšana ledus straujākai kausēšanai upes sašaurinājumā. Tas nedaudz samazināja plūdu risku.
Taču šogad no iespējamiem Daugavas ledus apdraudējumiem pilsētu pasargā augustā ekspluatācijā nodotais aizsargdambis. Janvārī, kad kailsalā Daugavā veidojās ledus, Pļaviņu novada dome, uzklausot speciālistu priekšlikumus par nepieciešamību pavasarī zāģēt vai arī zāģēt un frēzēt ledu, lai pārrautu tā monolīto sastāvu un ļautu tam izkustēties upes Bebrulejas līkumā, kur ikgadus sablīvējas ledus, izskatīja nepieciešamību nodrošināties ar speciālu tehniku šo darbu veikšanai.
Novada dome Nodrošinājuma valsts aģentūrai vēstulē izteica priekšlikumu, cerot kopā ar valsts institūcijām, kā arī citām plūdu apdraudētām pašvaldībām nodrošināties ar speciālu tehniku ledus frēzēšanai.
Tāpat no Iekšlietu ministrijas Pļaviņu pašvaldība saņēmusi atbildi, kurā ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane Pļaviņu novada domi informē par risinājumiem plūdu risku mazināšanā pašvaldības teritorijā.
Vēstulē minēti pasākumi, kuri veikti, īstenojot Plūdu risku novēršanas un pārvaldības nacionālo programmu un aktivitātes, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam. Proti, rekonstruējot aizsargdambi, veicot Daugavas upes gultnes hidrodinamisko datormodelēšanu un dolomīta atsiju atbērtnes likvidēšanas izpēti ūdenskrātuvē lejpus Pļaviņām, informācijas sistēmas izveidi ar applūstošo teritoriju kartēm dažādām applūduma varbūtībām.
Visu šo pasākumu lietderību varēja novērtēt jau lielajos 2013. gada pavasara plūdos pilsētā. Iekšlietu ministrija iesaka arī izvērtēt iespēju īstenot Eiropas Savienības pārrobežu sadarbības projektus un iegādāties speciālo tehnisko aprīkojumu pretplūdu pasākumu īstenošanai sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
Iekšlietu ministrijas vēstulē arī informēts, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, īstenojot Eiropas Savienības Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas projektu, iegādājies jaunu tehnisko aprīkojumu avārijas seku likvidēšanai ūdenstilpnēs, tostarp ledus griešanas aparātu.
Par tā piemērotību un efektivitāti pretplūdu pasākumos varēs spriest, veicot tā testēšanas dažādos apstākļos. Par testēšanas rezultātiem ministrija pašvaldību vēl informēs.
VUGD arī novada domei nosūtīs sagatavoto informatīvo materiālu "Metodes cīņai ar ledus sastrēgumiem".
Laika prognozes apstiprina pavasara tuvošanos, un esošā situācija Daugavā neliecina par plūdu risku pie Pļaviņām šopavasar.
Pievienotajā foto galerijā skatāms, kā Pļaviņas izskatījās pērn plūdu laikā aprīlī un, kā tās izskatās šobrīd.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
