Plūdu mācība: aplēš zaudējumus un apzinās problēmas
Foto: LETA

Gaujas augštecē tādi plūdi kā šogad redzēti reizi 130 gados, Valmierā reizi 25 gados, Ogrē - reizi 110 gados, bet Pļaviņās pat reizi 300 gados, taču nav izslēgts, ka arī nākamgad notiks tas pats, saka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras (LVĢMC) pārstāve Līga Kurpniece. Latvijā plūdi aizvien vēl nav beigušies, zaudējumi apmēri vēl nav aplēsti, bet daži secinājumi par spēju reaģēt krīzes situācija un cīnīties ar stihiju jau izdarīti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

VUGD saredz problēmas

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons portālam "Delfi" skaidro, ka 2013.gada plūdu analīzi VUGD vēl nav beidzis, jo darbs pie situācijas uzraudzīšanas turpinās. "Tomēr šī gada plūdu norise un līdz šim padarītais ļāvis identificēt vairākas problēmas," atzīst Eklons.

"Pirmkārt, ledus spridzināšana ir jauns pasākums, kuram jāatrod kompleksa pieeja. Nepieciešams atrast risinājumu, kā lēmumu spridzināt ledu pašvaldībām pieņemt sadarbībā ar citām pašvaldībām, kuras varētu ietekmēt šī lēmuma sekas, kā arī iesaistot citu institūciju, piemēram, LVĢMC kompetentas amatpersonas, kas varētu prognozēt un novērtēt šī lēmuma ietekmi ne tikai uz konkrēto vietu upē, bet plašākā reģionālā līmenī," stāsta Eklons.

Eklons arī norāda, ka šī gada plūdos stratēģiskās nozīmes objekti un valsts ceļi necieta, tomēr plūdi skāra vietējās un reģionālās nozīmes ielas un ceļus. Šobrīd atbildīgajām institūcijām jāidentificē nepieciešamie darbi, piemēram, ceļu stiprināšana vai paaugstināšana, lai nākotnē plūdu laikā nebūtu jāslēdz satiksme un glābēji varētu operatīvi nokļūt līdz plūdu skartajam vietām, saka Eklons.

Savukārt VUGD apmācīs pašvaldību pārstāvjus par sekmīgu un koordinētu rīcību plūdu un citu katastrofu gadījumā, tam jau sagatavots 7 stundu apmācības programmas projekts.

Eklons rezumē, ka svarīga nozīme plūdu attīstības prognozēšanā bija meteorologiem, bet tomēr šajā jomā bija jūtams pašvaldību un meteorologu sadarbības trūkums. Meteorloģiem ir nepietiekama kapacitāte, lai varētu daudz precīzāk paredzēt plūdu attīstību, uzskata Ekolns.

LVĢMC pārstāve, hidrometeoroloģe Līga Kurpniece gan neuzskata, ka hidroloģi nebūtu par plūdiem brīdinājuši. "Jau pirms plūdiem tika runāts gan ar VUGD, gan arī "Latvenergo", mēs gatavojāmies un neuzskatām, ka nebūtu par šo dabas parādību brīdinājuši. Applūda tās teritorijas, kuras parasti applūst. Cits gadījums, protams, bija Ogre, kur mēs nevarējām prognozēt, ka tiks pārrauts dambis," portālam "Delfi" norāda Kurpniece.

Tāpat viņa stāsta, ka centrs iespēju robežās cenšas prognozēt plūdu apmērus. "Mēs, piemēram, zinām, ka pie ledus krāvumu sastrēgumiem ūdens līmenis var stundas laikā celties par metru vai diviem, zinām arī kuras teritorijas parasti applūst. Savukārt tas, ko mēs kārtējo reizi iemācījāmies, ir, ka cilvēks dabas priekšā ir bezspēcīgs. Ogres dambja pārraušanu mēs prognozēt nevarējām," viņa uzsver.

Pašvaldības vēlas vairāk teikšanas

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš uzskata, ka Civilās aizsardzības likumā paredzētos uzdevumus gan pašvaldības, gan VUGD izpildīja. "Taču realitāte pierādīja, ka valsts institūcijām nav vienotas izpratnes par ārkārtas situācijām, kad plūdu apdraudējums pārsniedz vienas vai vairāku pašvaldību teritorijas. Piemēram, risinot plūdu jautājumu Daugavas upes baseinā, bija skaidri manāms, ka situāciju mēģināts risināt lokālā ietvarā, bet ne globāli, faktiski pietrūka koordinācijas. LPS joprojām uzskata, ka Krīzes vadības padomes sēdes nesavlaicīgā sasaukšana liecina par valsts attieksmi un nevēlēšanos dalīt atbildību ar pašvaldībām," saka Salmiņš.

Viņš arī stāsta, ka mācību guva ne tikai pašvaldības, bet arī valsts. "Esošā situācija skaidri pierāda to, ka pašvaldībām ir jāpiešķir tiesības izsludināt ārkārtas situāciju savā teritorijā, jo valsts pārvaldes reakcija bija pārāk birokratizēta, novēlota un neelastīga," uzskata Salmiņš.

"Latvenergo" pārstāvji savukārt norāda uz Pļaviņu HES lomu plūdu draudu mazināšanā. "Daugavas HES hidroelektrostacijām, īpaši Pļaviņu HES, pretēji sabiedrībā nereti paustajam viedoklim, ir nozīmīga loma, palīdzot tieši mazināt dabas stihijas ietekmi. Plūdi Daugavā ir regulāra parādība - īpaši spēcīgi tie esot bijuši  1932.gadā, savukārt pirms Pļaviņu HES izbūves palu ūdeņi regulāri applūdināja lielas teritorijas aiz Pļaviņām - šādi plūdi, piemēram, Jaunjelgavā  kopš Pļaviņu HES uzbūvēšanas vairs nav novēroti," norāda uzņēmuma preses sekretāre Ivita Bidere.

"Latvenergo" meitasuzņēmums AS "Sadales tīkls" atbildīgie darbinieki plūdu laikā esot strādājuši dežūrrežīmā visu diennakti, kontrolējot situāciju applūdušajās teritorijās un rūpīgi izvērtējot elektroapgādes atjaunošanu katrai mājsaimniecībai.

Šogad applūda vairāki energoapgādes objekti, kas līdz šim nebija applūduši, un, ņemot vērā iekļūšanu "riska zonā", tos pārcels vai pārbūves, apsolīja "Sadales tīkls" pārstāvji.

Valsts ceļi un lauksaimnieki mēra zaudējumus

Aplēšot radušos zaudējumus "Latvijas Valsts ceļi"  (LVA) pārstāve Ieva Niedra portālam "Delfi" atklāj, ka "pēdējie lielākie pavasara plūdi Latvijā bija 2010.gadā, kuru rezultātā autoceļiem tika nodarīti zaudējumi 500 000 latu apmērā, bet šī gada plūdi noteikti ir daudz lielāki, arī zaudējumi prognozējami lielākā apmērā."

Zemkopības ministrijā (ZM) "Delfi" uzzināja, ka  lauksaimnieki ar lūgumu pēc kompensācijām par plūdu seku mazināšanu vēl nav vērsušies. Ministrijā arī stāsta, ka pēdējā kompensācija par plūdiem lauksaimniekiem ir piešķirta 2005.gadā. "Tolaik  Lauku atbalsta dienestā tika iesniegti vairāk kā 1378  pieteikumi no lauksaimniekiem, un kompensācijās piešķīra 300 000 latu, jo spēcīga, ilgstoša lietus rezultātā Latgales un Vidzemes reģionā  vairākos rajonos tika izsludināta ārkārtas situācija, cieta sējplatības un ganības," atgādina ZM.

Šogad gan vēl esot pāragri izteikt minējumu kādi šogad varētu būt kopējie lauksaimniekiem radītie zaudējumi.

Jau ziņots, ka valdība nolēmusi finansiāli atbalstīt šā gada pavasara plūdos cietušās pašvaldības un iedzīvotājus. Līdz 21.jūnijam pašvaldības varēs iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) aprēķinus par zaudējumiem. Pašvaldības var uzradīt gan zaudējumus, kas radušies pašvaldības īpašumiem, gan iedzīvotāju privātīpašumiem.

No visiem izdevumiem, kas būs radušies pašvaldībām palīdzot iedzīvotājiem, valsts apmaksās 50%.

Savukārt visus pašvaldības īpašumu zaudējumus pēc Ministru Kabineta noteikumiem valsts kompensēs vismaz 70% apmērā, kamēr pašvaldība pati segs vismaz 30%. Esot gan noteikti arī gadījumi, kad pašvaldībai nav jānodrošina līdzfinansējums

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Plūdi
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form