"Šobrīd ir skaidrs, ka šāds lēmums savā ziņā ir unikāls un līdz šim tiesu praksē nepieredzēts, jo ik gadu tiesai tiek nodotas aptuveni 100 lietas par Latvijas pilsonības atņemšanu, ja iegūta citas valsts pilsonība, taču līdz šim tiesas skatījums uz šiem gadījumiem vairāk nekā desmit gadu garumā ir bijis nemainīgs," atzina Rjabcevs.
Līdz ar to PMLP vispirms būšot svarīgi izprast, pēc kādiem apsvērumiem un argumentiem tiesa šajā gadījumā ir vadījusies, un tikai no tā pārvalde varēs secināt, vai AT nolēmums ir attiecināms uz visām dubultpilsonības lietām, vai arī šoreiz ir pastāvējuši kādi īpaši apstākļi.
"PMLP vispirms grib iepazīties ar sprieduma pilno tekstu un tiesas argumentāciju, pēc kā arī tiks izlemts, kāda būs tālākā rīcība - pārsūdzēt šo spriedumu vai nē," sacīja Rjabcevs.
Kā ziņots, AT šodien noraidīja NP prasību atņemt Latvijas pilsonību habilitētajam doktoram fizikā Bērziņam, kurš 2007.gadā ir pieņēmis Zviedrijas pavalstniecību.
2007.gadā zinātniekam pēc Zviedrijas pavalstniecības pieņemšanas izveidojusies dubultpilsonība un tāpēc NP tiesā iesniedza prasību par Latvijas pilsonības atņemšanu. Šodien pasludinātais AT spriedums ir pretējs Rīgas apgabaltiesas spriedumam, ar kuru NP prasība 2009.gadā tika apmierināta un Bērziņam Latvijas pilsonība atņemta.
Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, šodien pasludināto spriedumu 30 dienu laikā no 17.februāra būs iespējams pārsūdzēt AT Senātā.
2007.gadā Bērziņš pieņēmis Zviedrijas pavalstniecību, jo tā bijusi nepieciešama darba dēļ, taču visu šo laiku zinātnieks aktīvi sadarbojas ar Latvijas Universitātes (LU) Atomfizikas un spektroskopijas institūtu (ASI), veidojot dažādus projektus, piesaistot resursus un meklējot iespējas atgriezties Latvijā, savulaik vēstīja laikraksts "Neatkarīgā".
LU tolaik bija pieteikusi Eiropas Sociālā fonda projektu, kura aktivitātes vadīšanu no 2010.gada uz trim gadiem ar pilnu slodzi bija paredzēts uzticēt Bērziņam, taču tagad, kad tiesa atņēmusi viņam Latvijas pilsonību, varētu rasties sarežģījumi, iepriekš rakstīja laikraksts.
"Mēs uzskatām, ka pilsonības likums šādos gadījumos atļauj saglabāt dubultpilsonību, un šis ir tas gadījums, kad Latvijas valsts būtu tikai ieguvēja, ja Bērziņš saglabātu šo pilsonību," norādīja zinātnieka pārstāvis tiesā Māris Jansons.
Pilsonības likums noteic, ka pilsonība ir personas noturīga saikne ar valsti. Kopš Bērziņš 2000.gadā sācis strādāt Zviedrijā kā vadošais pētnieks augstāko tehnoloģiju uzņēmumā, saikni ar dzimteni zinātnieks nav zaudējis, jo šeit dzīvo visa viņa ģimene.
"Ja būs nepieciešams, esam gatavi iet līdz Satversmes tiesai un mēģināsim lauzt to iesīkstējušo praksi, kas ir bijusi līdz šim. Situācija tagad ir ļoti mainījusies, jo ļoti daudz cilvēku brauc no Latvijas uz ārzemēm, un valsts būtu ieinteresēta, lai viņi atgriežas, līdz ar to ir jautājums, kā piemērot šo likumu esošajai situācijai. Mēs, protams, varētu panākt, ka Bērziņš pilsonību saņem par īpašiem nopelniem, bet tas principiāli nav pareizi, jo mēs redzam, ka tā sistēma īsti nedarbojas pareizi. Ir jābūt kaut kādām izmaiņām. Par to būtu gandarījums, un domāju, ka arī valsts un daudzi citi cilvēki būs ieguvēji," tolaik skaidroja Jansons.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
