IeM norāda, ka radaru efektivitāti pierāda ne vien pirmo četru Latvijas radaru darbības rezultāti, bet arī pieredze kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā, kur uzstādīti jau vairāki desmiti iekārtu un tiek plānota vēl jaunu iegāde. Arī Vācijas ceļu satiksmes uzraugi atzinuši, ka šī ir efektīva un progresīva metode, kas tiek plaši pielietota.
"Valstij un valdībai ir jāizdara politiska izvēle - vai mēs arī turpmāk zaudēsim dzīvības usz ceļiem, vai ieviesīsim šo, protams, ne lēto, bet moderno un efektīvo risinājumu," uzsvēra iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, norādot, ka radaru iegāde būtu jāfinansē no valsts budžeta.
Viena radara izmaksas ir aptuveni 50 000 eiro (aptuveni 35 000 latu) un Latvijas apstākļiem minimālais nepieciešamais radaru skaits, pēc ceļu policijas aplēsēm, ir 100 - 150. Radarus plānots izvietot visā valstī gan "melnajos punktos", kur notiek daudz avāriju, gan uz autoceļiem. Ceļu policijas aplēses liecina, ka radaru darbības rezultātā iekasēto sodu apjoms varētu būt vismaz piecus miljoni latu gadā.
Tomēr vēl svarīgāk, ka jau tagad, kad radari izmantoti tikai dažus mēnešu, ir viennozīmīgi skaidrs, ka tie pozitīvi ietekmē ceļu satiksmi - ir samazinājies vidējais braukšanas ātrums, satiksmes plūsma kļuvusi vienmērīgāka, norāda ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš, uzsverot, ka pārāk liels braukšanas ātrums ir viens no biežākajiem ceļu satiksmes negadījumu cēloņiem.
Pirmie radari uz Latvijas autoceļiem tika uzstādīti jūlija sākumā, un jau pirmajā darbības nedēļā tie fiksēja ap 700 ātruma pārkāpumus. Konkursa "Jaunais vilnis" laikā, uzstādot radaru uz Jūrmalas šosejas, ceļu policija četru stundu laikā fiksējusi 800 pārkāpumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
