Policija noliedz dramatisku slepkavību un izvarošanu skaita pieaugumu (14:55)
Foto: DELFI

Situācija ar smagajiem noziegumiem - slepkavībām un izvarošanām - valstī nav tik smaga, kā to "mālē" medijos, ceturtdien gada pārskata sanāksmē informēja valsts galvenais kriminālpolicists Rauls Kviesītis. Latvija starp Baltijas valstīm ir drošākā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Iepazīstinot ar skaitļiem, Kviesītis sacīja, ka pirmajā mirklī tie šķiet satraucoši. Piemēram, pērn reģistrētas 90 izvarošanas, taču izmeklēšanā apstiprinājies, ka reāli notikušas 69. Savukārt statistikā parādās lielākais skaits - sākumā reģistrētais.

Arī ar slepkavībām mēdz būt līdzīgi - atrod līķi ar vardarbīgas nāves pazīmēm, taču izmeklētāji vēlāk secina, ka cilvēks ir miris dabiskā nāvē, piemēram, krītot un sasitoties.

Gada statistikā nereti parādās arī citu gadu noziegumi - reāli noziegums ir noticis 2010.gadā, bet atklāts 2012.gadā, līdz ar to šis senais noziegums nokļūst aktuālā gada statistikā, drūmo statistiku skaidroja Kviesītis.

Reālā situācija nav tik drūma un cilvēks, izejot ikdienā uz ielas, nepakļauj sevi slepkavības riskam, mierināja galvenais kriminālpolicists.

Arī aptaujā, ko policija veikusi kopā ar SKDS, secināts - 63,2% aptaujāto pērn atzinuši, ka savā dzīvesvietā jūtas droši. Pretēju atbildi snieguši 28,6% respondentu. 

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis žurnālistiem vēlāk precizēja, ka patiesi reģistrēto slepkavību skaits ir audzis, bet tās ir tikai sadzīviskā rakstura slepkavības, kuras tiek pastrādātas noteiktos sabiedrības slāņos. Viņš norādīja, ka slepkavības bieži vien notiek pārmērīgas alkohola lietošanas dēļ - cilvēki kopīgi iedzer un sastrīdas, kas noved pie vardarbības. Tāpat sadzīviskas slepkavības notiek ģimenēs, kurās ilgstoši briedis konflikts un tā rezultātā, piemēram, vīrs nogalināja sievu.

Ķuzis šādas situācijas raksturoja kā nemotivētu vardarbību, norādot, ka pasūtījuma slepkavību vai organizētās noziedzības vidē notiekošo slepkavību skaits nav audzis.

Sadzīves slepkavību skaita pieauguma galvenais iemesls ir sociāli un ekonomiski apstākļi valstī, atzina Ķuzis.

"Ir meli, lieli meli un statistika," rezumēja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš uzstājās uzreiz pēc Kviesīša. Tieši Kalnmeiers bija tas, kurš iepriekš pauda bažas par smago noziegumu skaita pieaugumu. Taču arī viņš atzina, ka Latvija uz kopējā fona pēc pērnā gada statistikas ir drošākā valsts Baltijā.

Ģenerālprokurors vēlāk precizēja, ka runa ir par noziegumu skaitu uz 100 000 cilvēku, un ņemot vērā šo rādītāju, Latvijā ir vislabākā statistika.

Viņā gan veltīja arī kritiskus vārdus policistiem, sakot, ka ir lielas problēmas, piemēram, ar nozieguma vietas apskati.

Ir bijuši pat gadījumi, kad policists notikuma vietas atskaiti ir rakstījis pēc notikuma vietas fotogrāfijām, pašam nemaz nebraucot uz nozieguma pastrādāšanas vietu.

Ar tādu pieeju nozieguma izmeklēšanā nevar būt runas par izmeklēšanas kvalitāti, sacīja Kalnmeiers. 

Ķuzis atzina, ka viņš no ģenerālprokurora pirmo reizi dzirdējis, ka nozieguma vietu apraksta tikai pēc fotogrāfijām, un solīja noskaidrot, kas tas bija par gadījumu.

Pēdējos trijos gados noziedzības līmenis valstī nav būtiski mainījies. 2012.gadā valstī reģistrēti 49 874 noziedzīgie nodarījumi, kas, salīdzinājumā ar 2011.gadu, ir par 0,4% vairāk. Statistika liecina, ka sevišķi smago noziegumu skaits ir audzis un to kopskaits ir 6,4% - pērn reģistrēti 3206 šādi noziegumi. Samazinājis smago noziegumu skaits, pērn reģistrēti 16 397.

Par 4,4% pieaudzis mazāk smago noziegumu skaits – reģistrēti 14 339, un par 3,2% pieaudzis kriminālpārkāpumu skaits - reģistrēti 11 539.

Policijas statistika liecina, ka pērn reģistrētas 114 slepkavības, kas ir par 21% vairāk nekā 2011.gadā. Pērn notikusi viena pasūtījuma slepkavība, vēl vienu pasūtījuma slepkavību policijai izdevās novērst, taču lielākoties šo statistiku veido sadzīviska rakstura slepkavības, pastrādātas alkohola lietošanas laikā.

Par 35 gadījumiem pērn sarucis reģistrēto smagu miesasbojājumu gadījumu skaits –kopumā 204. Policijā norāda, ka arī šie noziegumi visbiežāk tiek pastrādāti, konfliktus risinot alkohola reibumā.

Pērn reģistrētas 69 izvarošanas, kas ir par 17 gadījumiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Policijā skaidro, ka šis pieaugums nav saistīts ar sērijveida noziegumiem, kā arī norāda – praksē apmēram vienā trešdaļā gadījumu izvarošanas fakts neapstiprinās.

2012.gadā aktuāli bija noziedzīgie nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Policijā norāda, ka šāda veida noziegumiem ir augsta latentuma pakāpe un tie kibervidē tiek pastrādāti arvien rafinētāk.

Pērn samazinājies laupīšanu un bruņotu laupīšanu skaits – reģistrētas 966 laupīšanas, kas ir par 95 gadījumiem mazāk un 39 bruņotas laupīšanas, kas ir par 25 gadījumiem mazāk. Krities arī zādzību skaits, pērn reģistrētas 14 273 zādzības, kas ir par 3203 mazāk nekā 2011.gadā. Ievērojami samazinājies automašīnu zādzību skaits. Pērn par automašīnu zādzībām un zādzību mēģinājumiem uzsākti 883 kriminālprocesi, kas ir par 350 mazāk nekā gadu iepriekš.

Jau vēstīts, ka tieši Kalnmeiers sacīja, ka, lai gan noziedzības līmenis valstī 2012.gadā ir samazinājies, tomēr šī šķietami labvēlīgā tendence rada arī satraukumu, jo sevišķi smagu noziegumu – slepkavību, izvarošanu, krāpšanu un narkotiku noziegumu skaits krietni pieaudzis.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ēriks Kalnmeiers SKDS
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form