Šāds lēmums pieņemts, lai savlaicīgi novērstu iespējamās provokatīvās darbības un nodrošinātu iespējamos drošības pasākumus pie Izraēlas diplomātu rezidencēm, kā arī ebreju kopienas pulcēšanās un piemiņas vietām, informēja VP Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Rekšņa.
Rekšņa arī norādīja, ka policija vienmēr ir pievērsusi uzmanību ebreju piemiņas vietu drošībai, jo īpaši pirms svētkiem un to laikā. Kopš Sinagogas uzspridzināšanas policija allaž ir bijusi modra un norīkojusi patruļas ebreju piemiņas vietās, arī nozīmējot patstāvīgus posteņus, tādējādi noraidot atsevišķu personu izteiktos viedokļus, ka policija nepietiekami ir mobilizējusi savus spēkus.
Kā pirmdien atzina sabiedrības integrācijas lietu eksperts, Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks, policijai ir jāmobilizē spēki, lai nepieļautu ebreju piemiņas vietu bojāšanu.
Viņš norādīja, ka nedēļas laikā divas reizes veiktie vandālisma akti pret ebreju piemiņas vietām liecina, ka "atsevišķas grupas ir aktivizējušās". Agrāk līdzīgi rīkojušies jauni huligāni, tāpēc eksperts pieļauj, ka bojājumus ebreju piemiņas vietām nodarījuši radikāli indivīdi, nevis organizēts grupējums.
"Policijai ir jāmobilizējas un jāidentificē šie cilvēki, jo citādāk draud, ka tas varētu atkārtoties vēl," norādīja Muižnieks, piebilzdams, ka nav garantijas, ka izdosies atrast vainīgos.
"Iespējams, ka nonāksim līdz brīdim, kad pastiprināti ir jāapseko un jākontrolē ebreju piemiņas vietas," atzina Muižnieks.
Runājot par antisemītiskiem uzbrukumiem, Muižnieks atzīmēja, ka parasti tas nav "nevainīgs huligānisms, bet gan saistīts ar ekstrēmām grupām vai indivīdiem", tāpēc, iespējams, izmeklēšanā ir iesaistīta arī Drošības policija.
Ar šiem vandālisma aktiem Latvijas tēlam kaitējums netiks nodarīts, ja atbildīgās amatpersonas un varas iestādes adekvāti reaģēs uz šiem notikumiem, asi tos nosodīs, veiks nepieciešamās izmeklēšanas darbības un uzturēs labu dialogu ar ebreju kopienu, atzina Muižnieks. Neviena sabiedrība nav pasargāta no šādiem incidentiem, bet izšķiroša ir valsts reakcija, skaidroja eksperts.
Kā ziņots iepriekš, naktī uz pirmdienu Rīgā, Dzirnavu ielā 124, pagaidām nenoskaidroti ļaundari apķēpājuši ebreju glābēja Lipkes pieminekli, apstiprināja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāvis Toms Sadovskis.
Patlaban pieminekļa bojājumi jau esot novērsti. Uz pieminekļa ar baltu krāsu bijušas sazīmētas švīkas bez konkrēta zīmējuma. Par notikušo ir sākts kriminālprocess par tīšu svešas mantas bojāšanu.
Atgādinām, ka 8.decembra naktī Rīgā, Jaunajos ebreju kapos, Lizuma ielā 4, līdz šim nenoskaidrotas personas apgānījušas 89 kapu pieminekļus, ar baltu krāsu uzzīmējot uz tiem kāškrustus.
Saistībā ar notikušo policijā ir sākts kriminālprocess pēc diviem Krimināllikuma (KL) pantiem.
Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Rekšņa iepriekš pastāstīja, ka process sākts pēc KL 78.panta - par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, kā arī pēc KL 228.panta - par kapa un līķa apgānīšanu.
Tā kā pagaidām iespējamās vainīgās personas vai persona nav noskaidrota, process pagaidām nav vēl kvalificēts pēc konkrēta panta daļas, bet saskaņā ar KL 78.pantu bargākais paredzamais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem, bet KL 228.pantā bargākais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Valsts augstākās amatpersonas nosodījušas gan Lipkes pieminekļa apķēpāšanu, gan arī kapu pieminekļu apgānīšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
