Foto: Saeimas administrācija

Politiķi piesardzīgi vērtē atklāto vēstuli Valsts prezidentam, valdībai un Saeimas deputātiem, kurā Andris Bērziņš ir aicināts izvērtēt savas iespējas turpināt ieņemt Valsts prezidenta amatu, līdz ar to deputāti pagaidām neplāno veikt kādus soļus saistībā ar šo iniciatīvu.

RP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka labu laiku no sabiedrības ir pieprasījums pēc Valsts prezidenta aktīvākas, stingrākas un ātrākas rīcības ārpolitikā. Jāņem vērā, ka sabiedrības vēlme pēc līdera, kas saliedē sabiedrību, palielinās grūtos brīžos. Politiķe norādīja, ka frakcijas darba kārtībā jautājums par vēstuli nav iekļauts, taču sanāksmes sadaļā "Dažādi" tiek pārrunāti aktuālie jautājumi.

Latvijā ārpolitiku veido Ministru kabinets, tāpēc konstitucionāli šeit viss ir kārtībā un te drīzāk ir morālas dabas jautājums par prezidenta izšķiršanos, kā rīkoties, pauda politiķe.

"Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns aģentūrai LETA norādīja, ka frakcijā šī iniciatīva vēl nav apspriesta un pagaidām tā nav darba kārtībā.

Paužot personīgo viedokli, Smiltēns sacīja, ka prezidenta nostāja un attieksme ir "mainīga". Gan viņš, gan Kalniņa-Lukaševica pauda, ka prezidents ļoti ātri reaģēja uz notikumiem un ar citām valsts augstākajām amatpersonām izplatīja paziņojumu par savu nostāju saistībā ar Ukrainas krīzi. Lai gan atsevišķi Bērziņa izteikumi sabiedrībā tiek vērtēti pretrunīgi, piebilda Smiltēns.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) par attiecīgo vēstuli nav sprieduši un arī nespriedīs, aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Paziņojumu ir parakstījusi cilvēku grupa, "kuru respektējam, taču tas nav sabiedrības vairākums", norādīja politiķis. Valsts prezidenta rīcībā varētu būt informācija, kuru nevar izpaust, taču kura arī ietekmē viņa rīcību un soļus. Bērziņš savu nostāju veido ne jau vienpersoniski - viņam ir arī komanda un padomnieki, un prezidents uzklausa arī drošības dienestu sniegtās ziņas.

Taujāts, vai uzskata, ka prezidents savus pienākumus pilda labi, ZZS frakcijas vadītājs norādīja, ka bieži vien vēsture ir tā, kura vērtē prezidenta paveikto, un te nevar pieiet ar skatījumu "labi vai slikti". Politiķis izteicās, ka prezidentam varbūt vajadzīga stingrāka stāja un konkrētāks viedoklis, taču jāņem vērā, ka mūsu rīcībā nav informācijas, kas ir prezidentam.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pauda viedokli, ka šī situācija varētu veicināt diskusiju par tautas vēlētu prezidentu.

Vienlaikus Dzintars akcentē, ka katra vēlētā amatpersona ir arī kopīga atbildība, un pret valsts augstākajām amatpersonām jābūt arī cieņai, kas dažkārt tiek pārkāpta. Cieņa gan nenozīmē, ka šīs amatpersonas nevar kritizēt un viņām vienmēr jāpiekrīt, tomēr nevar arī piekrist visiem pārmetumiem, kas tiek veltīti prezidentam, piemēram, ironiski izteikumi par vecumu. Dzintars gan piebilst, ka sagaidītu izlēmīgāku un aktīvāku pozīciju no prezidenta saistībā ar Ukrainas notikumiem.

Arī opozīcijā esošās apvienības "Saskaņas centrs" (SC) frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins uzskata, ka šī iniciatīva nozīmē, ka Saeimai ir iespēja atgriezties pie diskusijas par tautas vēlētu prezidentu. Vienlaikus viņš norāda, ka trešo reizi SC šo iniciatīvu Saeimā neiesniegs, ņemot vērā, ka divreiz šis priekšlikums jau tika noraidīts, un sagaida rīcību no koalīcijas partijām.

Kā ziņots, gandrīz 400 kultūras un dažādu citu nozaru darbinieku parakstījuši atklātu vēstuli Valsts prezidentam, valdībai un Saeimas deputātiem, kurā aicina Andri Bērziņu pašu izvērtēt savas iespējas turpināt ieņemt Valsts prezidenta amatu, jo neuzskata, ka tāds prezidents pārstāv Latvijas tautas intereses.

"Mums ir kauns, ka mūsu intereses pārstāv citu valstu augstākās amatpersonas - Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite un ASV prezidents Baraks Obama -, kamēr mūsu pašu prezidents publiski minstinās, neformulē savu pozīciju, neapliecina savu spēju un gribu vadīt Latvijas tautu izšķirošos pārbaudījumos, bet ir gatavs pieņemt Rīgas pilī agresoru, cilvēktiesību pārkāpēju un pašpasludinātu Krievijas impērijas atjaunotāju Vladimiru Putinu," teikts atklātajā vēstulē.

Savukārt Bērziņš atkāpties negrasās. Kā teikts Valsts prezidenta kancelejas paziņojumā, kas tapis, reaģējot uz atklāto vēstuli Bērziņam, kurā viņš aicināts pamest amatu, Bērziņš nekad neesot baidījies un vairījies saukt lietas īstajos vārdos un vienmēr esot gatavs runāt ar ikvienu līdzpilsoni kā līdzīgs ar līdzīgu. Viņš pazīst Latvijas cilvēkus un zina, ko viņi domā, uzskata paziņojuma autori. "Ikviena tikšanās un saruna atklāj viņa personas cilvēcīgo būtību - būt godīgam, atsaucīgam un atvērtam, necenšoties par katru cenu izpatikt ikvienam," sacīts paziņojumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!