Latvijas politologi neviennozīmīgi vērtē Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteikumus trešdien Briselē par Krievijas nostājas NATO paplašināšanās jautājumā iespējamo maiņu un nedaudz vēlāk izteiktos apgalvojumus, ka alianses paplašināšanās nevairos drošību Eiropā un pasaulē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Politologs Miķelis Ašmanis pauda viedokli, ka Putina izteikumiem tiek pievērsta pārāk liela uzmanība. "Mēs vai nu spontāni, vai gražības dēļ pārāk histēriski pievēršam uzmanību katram vārdam, kas izskan no Krievijas puses," uzskata politologs. Viņaprāt, bažas par Krievijas draudu Latvijai "sakacina arī tie spēki, kuri mūs par visām varītēm velk NATO". "Mēs par daudz dramatizējam tā vietā, lai pievērstu uzmanību, kādu politisko spēku intereses īstenojas praksē," sacīja Ašmanis.

Viņš Putina izteikumos, kas dažviet traktēti kā pretrunīgi, neredz būtisku pretrunu. "Putins runā noteiktā diapazonā - ar NATO var sadarboties, paplašināšanās nav bīstama, bet, no otras puses, - NATO paplašināšanās jaunu drošību neradīs." Politologs norādīja, ka Putins "nerunā no lapas", tādēļ viņa izteikumus var ietekmēt konkrētā situācija.

Arī politologs Kārlis Daukšts uzskata, ka Putina izteikumi "visumā iederas Krievijas ārpolitikas gultnē". Viņš uzskata, ka izteikumiem ir pozitīvs raksturs, jo tie norāda uz divu pretēju viedokļu cīņu Krievijas iekšienē - "ASV cietusi relatīvu sakāvi starptautiskajā politikā, tāpēc Krievijai jāiet savs ceļš", vai arī "Krievijai ir jāsadarbojas ar Rietumiem cīņā pret terorismu". Krievijas ārpolitika ir dilemmas priekšā, tāpēc var izskaidrot brīžiem loģikas trūkumu un pretrunas izteicienos, teica Daukšts.

Politologs uzsver, ka NATO paplašināšanās jautājumā ar Krieviju var notikt tirgošanās - "jā, Krievijai veto tiesību nebūs, taču pašā aliansē nav viennozīmīgas nostājas". Iespējams, ka NATO izlems par paplašināšanos vairākās kārtās. "Šobrīd Rietumos iestājies šaubu un diskusiju periods," pauda Daukšts.

Savukārt politologs Artis Pabriks domā, ka pretrunas Putina izteicienos "ir jāņem samērā nopietni, tās nevar neņemt vērā". Krievijas diplomātija bieži nākusi klajā ar pretrunīgiem izteikumiem, un arī šoreiz tā "neizvairīsies izmantot iespēju paplašināšanos iemainīt pret Krievijas sadarbību ar Rietumiem cīņā pret terorismu", ja Rietumi sāks šaubīties par NATO paplašināšanos. "Putins mēģina sašķobīt Rietumu vienotību un iegūt lielāku izdevīgumu sev," šādu pārliecību pauda Pabriks.

"Šobrīd nav skaidrs, ko Krievija prasīs pretī - ASV pretgaisa raķešu aizsardzības sistēmu, naudu vai NATO paplašināšanos," tā domā Pabriks. Viņš uzskata, ka Krievijas sadarbība terorisma apkarošanā var sašķelt Eiropas un ASV sadarbību, jo Vācija jau gatava ar Krieviju "tirgoties". "Ja Eiropas nostāja NATO paplašināšanās procesā iegūtu lielāku svaru, tas mums būtu negatīvi." Tādēļ Baltijas valstīm ir jābrīdina un jāinformē Rietumu sabiedrība, ka esam gatavi sadarbībai, uzņemties atbildību, atgādinot par negatīvajām iekšpolitiskajām un reģionālajām sekām, ja Baltijas valstu uzņemšana NATO tiktu novilcināta.

"Ja Baltijas valstis netiks uzņemtas NATO 2002. gadā, tam var būt ļoti ļoti negatīvas sekas demokrātijas un tirgus ekonomikas attīstībai Baltijā," tas var apdraudēt arī iestāšanos ES, un Baltijas tautas to var uzskatīt par Rietumu nodevību, "jo 1939. gada sindroms vēl ir spēcīgs", pauda Pabriks.

Jāatgādina, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar ES valstu vadītājiem Briselē pavēstīja, ka Krievija pārskatīs savu nostāju pret tālāku NATO paplašināšanu, ja Maskava tiks vairāk iesaistīta šajā procesā un ja NATO no militāras organizācijas kļūs par politisku.

Putins arīdzan paudis, ka Krievijai ir dažas idejas par NATO paplašināšanās procesu, kas būtu jāapspriež Krievijas un ES diskusijās. Tikšanās laikā ES un Krievija vienojās katru mēnesi rīkot konsultācijas ārlietu un drošības politikas jautājumos, tādējādi būtiski veicinot ES un Krievijas politisko sadarbību.

Savukārt trešdien pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Džordžu Robertsonu Putins paziņojis, ka Krievija nav mainījusi savu nostāju NATO paplašināšanās jautājumā un uzskata, ka jaunu valstu uzņemšana aliansē nestiprinās drošību ne pasaulē, ne Eiropā. Abi šie izteikumi presē vērtēti kā zināmā mērā pretrunīgi.

Jau vairākkārt vēstīts, ka Krievijas nostāja Baltijas valstu uzņemšanas aliansē jautājumā bijusi konsekventi negatīva, jo Krievija alianses "pietuvošanos" savām robežām uzskata par draudu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form