Valdības vadītājs atgādināja, ka pērn Vecgada vakarā viņa dotais solījums uzturēt "stabilu un ritmisku nemainīgas valdības darbu" ir izpildīts - "vārds ir turēts", kaut arī valdība piedzīvojusi grūtas dienas, strīdus un domstarpības.
Tomēr "valdībai īsti latviskā pacietībā un sīkstumā izdevies sarūpēt pienesumu, kuru tagad nav kauns nolikt uz kopīgā svētku galda" - algu palielinājumu skolotājiem, minimālās darba algas palielinājumu, iespēju zemniekiem "pirmoreiz atjaunotās valsts vēsturē" uz izdevīgiem noteikumiem saņemt kredītus lauksaimniecības būvju un mājokļu remontam un celtniecībai.
Bērziņš solīja, ka Latvija varēs gūt reālu labumu no Eiropas Savienības (ES) pirmsiestāšanās fondiem, nākamgad vairāk līdzekļu saņems medicīna, valsts aizsardzība un drošība. "To varējām atļauties, pateicoties iekšzemes kopprodukta pieaugumam - 2001.gadā mūsu valsts kļuva par apmēram 7 līdz 8 procentiem turīgāka," pauda premjers.
"Nevaru palielīties, ka šobrīd pilnīgi visi valsts mājokļa kakti jau tīri un amatpersonas soļo caur sidraba birzij, ne zariņa nenolaužot... Taču valsts uzkopšana turpināsies," solīja Bērziņš. "Nav manā dabā sist galdā dūri vai pacelt balsi, taču es nepieļaušu, ka medicīnas palīdzību saņemtu tikai turīgie un ka talantīgiem jauniešiem būtu liegta iespēja studēt par valsts naudu."
Atzīmējot Latvijas ceļā uz ES un NATO izšķirošo 2002.gadu, valdības vadītājs pauda, ka "pirmsiestāšanās sarunās Latvija nav biklas pelnrušķītes lomā", jo sarunās ar ES Latvija vienmēr aizstāv savas nacionālās intereses un tiek uzklausīta. Viņš drošināja, ka pēc iestāšanās ES Latvijai "nav jābaidās pazaudēt savus gadsimtiem cauri nestos Jāņu ugunskurus, mirušo piemiņas dienas, dziesmu svētkus un pārējo, kas latvietim dārgs". NATO nodrošinās nākamajām paaudzēm iespēju dzīvot drošā un neatkarīgā Latvijā, sacīja Bērziņš.
Uzrunas nobeigumā premjers pateicās visiem, kas "ar savu ikdienas darbu ceļ mūsu valsti", un novēlēja sabiedrībai sirdsgudrību, "kas palīdz atšķirt reālas iespējas no melīgiem solījumiem", veselību un saticību ģimenēs, un visiem dvēseles līdzsvaru un spēku, "pilnveidojot sevi un ceļot Latviju."
Savukārt valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzrunā tautai Latvijas Televīzijā (LTV) jaunā gada pirmajās minūtēs pauda cerību, ka 2002. gads iezīmēs Latvijai vēsturiskus pagriezienus tautas dzīvē un būs tikpat veiksmīgs kā neatkarības atjaunošanas - 1991. - gads, jo abi gadskaitļi vienādi lasāmi no abiem galiem.
"Mēs ieguvām savu neatkarību laimīgā gadā, ko vienādi lasām no viena gala un no otra. 1991.gads atnesa mums brīvību un neatkarību. 2002.gads arī vienādi lasāms no abiem galiem," norādīja prezidente, paužot cerību, ka jaunais gads "iezīmēs vēsturiskus pagriezienus mūsu tautas un mūsu valsts dzīvē".
"Mēs esam gatavi doties pretī jaunai nākotnei katru dienu.., jo mums tagad ir izdevība pašiem darīt to, ko esam izvēlējušies" pauda Vīķe-Freiberga. Viņa atzīmēja, ka katrs jauns gads ir jauna izdevība sasniegt to, ko kāro sirds, "ko vēlētos, ko esam iecerējuši, un jauna izdevība panākt to, kas būtu sasniedzams, par kuru vēl jācīnās, pie kā vēl jāpiestrādā".
Prezidente novēlēja Latvijas iedzīvotājiem laimi, "lai savā sirdī un savā mājā un ģimenē neaizmirst nekad, ka prieks ir mūsu pašu radīts". "Atveriet savas sirdis, un laimei būs izdevība tajās ieplūst," aicināja Vīķe-Freiberga. "Nebaidieties sapņot, nebaidieties vēlēties novēlēt to labāko sev un citiem."
Vīķe-Freiberga uzrunas noslēgumā vēlēja visiem laimi un veiksmi, kā arī pārliecību un paļāvību, ka "mēs esam savas laimes kalējs, bet visi kopā mēs varam kaldināt laimi un veiksmi savai valstij, savai Latvijai".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
