Foto: AFI

Solot labklājību un strauju tautsaimniecības attīstību tuvāko gadu laikā, Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) tradicionālajā Jaunā gada uzrunā aicināja iedzīvotājus mīlēt savu valsti Latviju.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Diemžēl, noniecinot savus apkārtējos un noniecinot Latviju, mēs esam iemācīti Latviju nemīlēt, nemīlēt savu valsti," sacīja valdības vadītājs un uzsvēra, ka ir pret negatīvismu un nemitīgo Latvijas noniecināšanu.

"Mums ir visas iespējas izveidot mūsu mazo Latviju par spožu pērli Eiropas vainagā, par pārtikušu labklājības zemi," norādīja premjers. 2005.gads apliecinājis, ka šo mērķi iespējams sasniegt.

Valdības vadītājs ir pārliecināts: "Ja netiks sadarītas kādas muļķības, tad mums priekšā ir septiņi bagāti gadi. Treknie gadi - ja atceras stāstu par Jāzepu."

Latvija jau tagad esot pasaules čempione attīstības ziņā, tāpēc tuvāko desmit gadu laikā esot visas iespējas sasniegt to, par ko iedzīvotāji sapņoja, ejot uz barikādēm - būt kungiem savā zemē, nevis viesstrādniekiem svešā zemē.

Kalvītis atgādināja teikto pirms gada, ka Latvijai ir vajadzīgs vēl viens izrāviens uz priekšu.Tas, pēc premjera domām, ir sācies un ir radīti visi priekšnoteikumi, lai šis izrāviens neapsīktu turpmākos septiņus gadus. Nākamajiem septiņiem gadiem valdībai izdevies izcīnīt 5,7 miljardus eiro (aptuveni 4,01 miljardu latu) no Eiropas kopējā budžeta, kas kalpošot kā liels stimuls attīstībai.

"Es gribētu ticēt, ka mēs esam kļuvuši par pasaules čempioniem tieši tāpēc, ka esam saņēmušies. Es gribētu ticēt, ka mūs ir aizskāris fakts, ka mēs esam nabadzīgākā valsts Eiropā. Mēs negribam būt pēdējie - lūk, ko mūsu sirdis mums saka. Un tā ir sajūta, kas spēj mūs vienot. Sirdī mēs visi gribam lepoties ar Latviju. Un tā ir sajūta, kas spēj mūs vienot. Un tur, kur ir vienotība, tur ir arī panākumi," sacīja valdības vadītājs.

Nākamais Latvijas uzdevums esot jau nākamgad apdzīt Poliju pēc kopprodukta uz vienu iedzīvotāju. Pēc tam - piecu gadu laikā - Latvija varētu iekļūt starp 20 Eiropā bagātākajām valstīm, bet vēl pēc pieciem gadiem - starp 20 pasaulē bagātākajām valstīm.

Lai sasniegtu šo mērķi, premjers rosina palielināt ekonomikas konkurētspēju. "Es uzņemos atbildību par to, lai nākamgad mums veiktos labāk," solīja Kalvītis.

Nākamais solis būtu novērst nabadzību un risināt sociālos jautājumus. "Nabadzība kā pretīgs vīruss vispirms uzbrūk vājākajiem. Vecajiem, slimajiem, vientuļajiem," teica premjers un norādīja, ka ar Eiropas fondu palīdzību valdība varēs domāt par lielākām sociālajām programmām nekā līdz šim.

Līdz ar to galvenais valdības uzdevums būs pareizi likt lietā tos Eiropas fondus, no kuru izlietojuma lielā mērā ir atkarīga valsts nākotne.

Lai domātu par nākotni, Kalvītis aicināja skaidri apzināties Latvijas iespējamo potenciālu pasaules ekonomikā. Pēc viņa teiktā, mūsu valsts vēlas būt augsti kvalificētu un labi atalgotu cilvēku zeme, tāpēc ir jāiegulda bērnos, lai katrā izglītības posmā viņi saņemtu vislabāko iespējamo apmācību.

Viņš nenoliedza, ka izglītības sistēmā patlaban ir vairākas problēmas, bet "mēs tiksim ar to galā, mums ir laba ministre, politiskā griba un arī nauda", tāpēc premjers vēlas, lai liela daļa no nākamajos septiņos gados Latvijai pieejamā Eiropas atbalsta tiktu ieguldīta izglītībā un zinātnē.

Jaunā gada uzrunā valdības vadītājs pievērsās arī tautiešu aizplūšanai uz ārvalstīm. "Šis bija gads, kurā mēs pirmoreiz apjautām, cik daudzi mūsu tautieši izmanto atvērtās Eiropas iespējas, lai dotos strādāt ārpus Latvijas," šo gadu novērtēja Kalvītis un piebilda, ka vērienīgā izbraukšana bija negaidīts notikums visiem.

Bija pārsteigums, ka Latvijā ir tik daudz uzņēmīgu, strādīgu un drosmīgu latviešu, kuriem netrūkst dūšas un prasmes piecelties un sākt konkurēt Eiropas darbaspēka tirgū.

Pēc premjera teiktā, tagad visā Eiropā klīst runas par čaklajiem, strādīgajiem, godīgajiem un centīgajiem latviešiem. Tāds viedoklis valdot Īrijā, Anglijā, Vācijā un citās zemēs Eiropā. "Bet vai jūs esat dzirdējuši tādas runas Latvijā? Eiropā darba devēji slavē mūsu labos strādniekus, bet Latvijā dzird tikai žēlabas, ka neviens negrib strādāt, ka visi dzer un slinko," retoriski vaicāja valdības vadītājs.

Viņš atzina, ka, lasot Latvijas avīzes un skatoties televīziju, bieži vien rodoties iespaids, ka latvieši ir apveltīti ar visiem iespējamajiem netikumiem un viņiem kā bērniem ir īpaši jāmāca visvienkāršākās lietas: pielikt atstarotāju tumsā, piesprādzēties mašīnā, kulturāli uzvesties. Šādu tendenci Kalvītis skaidroja ar pieradumu skatīties uz saviem tautiešiem kritiski un nievājoši.

Par ārvalstīs strādājošajiem latviešiem premjers sacīja, ka ir svarīgi, lai viņi nākotnē ar svešumā gūto pieredzi un iekrājumiem atgrieztos Latvijā. "Un iegulda šo pieredzi un naudu Latvijas uzplaukumā. Svarīgi, lai šajos cilvēkos nebūtu pazudusi latvietība, nebūtu pazudusi mīlestība uz Latviju," piebilda valdības vadītājs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form