"Ja taisām kampaņu, tai būtu jābūt plašākai kampaņai par valsts konstitucionālajiem pamatiem.[..] Informatīvā kampaņa, kas skaidro valsts konstitucionālos pamatus un neaprobežojas tikai ar referendumu," telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" uzsvēra premjers.
Par kampaņas rīkošanu varētu lemt tuvākajā koalīcijas padomē, tāpat "Saeimas nostāja būs svarīga, jo tas ir jautājums, kas ir konstitucionāls jautājums", sacīja premjers.
Jau vēstīts, ka vairāki politiķi, tostarp Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa (V), iepriekš pieļāvuši iespēju no valsts budžeta finansēt informatīvo kampaņu saistībā ar 18.februārī gaidāmo referendumu par krievu valoda statusa noteikšanu Satversmē.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) otrdien nolēma tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu, rīkot 18.februārī.
Tautas nobalsošana šajā jautājumā bija jāizsludina, jo Saeima 22.decembrī noraidīja vairāk nekā vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanā atbalstītos grozījumus Satversmē, kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
Referenduma zīmē ir paredzēts balsotājiem uzdot jautājumu, vai viņi atbalsta grozījumu veikšanu Satversmē. CVK sēdes laikā izvērtās diskusija, vai ir nepieciešams jautājumu formulēt plašāk. Taču Cimdars paskaidroja, ka paplašinātais skaidrojums par visiem grozījumus skarošajiem jautājumiem būs nesaprotamāks, tas radīs daudz vairāk vēlētāju kļūdas un nepanāks gaidīto efektu - vēlētāju labāku informēšanu.
Savukārt jautājumā liekot tikai daļēju skaidrojumu, piemēram, minot, ka runa ir par krievu valodas noteikšanu par otro valsts valodu, vēlāk kāds varētu apstrīdēt, ka tas ir maldinošs jautājums. Maldināšana varētu tikt pamatota ar to, ka jautājumā ir ietverta tikai daļa no referendumā paredzētajiem Satversmes grozījumiem.
Satversmes grozījumi, kas paredz mainīt krievu valodas statusu, tika iesniegti Saeimā pēc tam, kad tika savākti un apstiprināti 187 378 pilsoņu paraksti, kas ir 12,14% no balsstiesīgajiem iepriekšējās vēlēšanās.Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
