Pret prostitūciju un cilvēktirdzniecību cīnīsies ar likuma grozījumiem un izmaiņām izglītības saturā  (13)

Valdība otrdien uzklausīja tieslietu ministra Jāņa Bordāna (NA) informatīvo ziņojumu par ārvalstu pieredzi prostitūcijas ierobežošanas jomā un priekšlikumiem prostitūcijas mazināšanai Latvijā, kā arī vienojās par nepieciešamajām izmaiņām likumos.

Ministru kabinets uzdeva Tieslietu ministrijai (TM) sadarbībā ar kompetentajām institūcijām un biedrību "Resursu centrs sievietēm "Marta"" izvērtēt grozījumu nepieciešamību Krimināllikuma regulējumā, paredzot sodu par cilvēku tirdzniecības upuru seksuālo pakalpojumu izmantošanu un, ja nepieciešams, tieslietu ministram līdz 2013.gada 1.maijam iesniegt noteiktā kārtībā valdībā likumprojektu par grozījumiem Krimināllikumā (KL).

Izskatīšanai valdībā iesniegtajā TM informatīvajā ziņojumā norādīts, ka, lai gan no ētikas viedokļa prostitūcija un prostitūcijas pakalpojumu pirkšana ir nosodāma, tomēr prostitūcijas aizliegums nav atbalstāms, tāpēc būtu jādomā par citiem instrumentiem, kas veicinātu prostitūcijas pieprasījuma un piedāvājuma mazināšanu sabiedrībā.

Citāda situācija gan ir attiecībā uz tiem seksuālo pakalpojumu pircējiem, kuri šos pakalpojumus apzināti saņem no bērniem vai cilvēku tirdzniecības upuriem, kuri prostitūcijā ir iesaistīti tieši cilvēku tirdzniecības rezultātā. Cilvēku tirdzniecība ir noziegums, savukārt bērnu prostitūcija ir aizliegta. Līdz ar to par šādu personu seksuālo pakalpojumu pirkšanu var paredzēt sodu.

Ziņojumā norādīts, ka TM izveidotā darba grupa atzinusi, ka šobrīd spēkā esošais KL regulējums nav pietiekams, un ir vienojusies, ka likums jāpapildina ar jaunu noziedzīga nodarījuma sastāvu - bērna prostitūcijas izmantošana. Ziņojumā norādīts, ka TM būtu nepieciešams izvērtēt arī KL regulējumu attiecībā uz cilvēku tirdzniecības upuru prostitūcijas izmantošanu

Valdība otrdien arī uzdeva TM, sadarbībā ar Iekšlietu ministriju (IeM) un Ģenerālprokuratūru izvērtēt grozījumu nepieciešamību Krimināllikuma regulējumā, paredzot sodu seksuālo pakalpojumu pircējiem, un tieslietu ministram Bordānam iesniegt valdībā ziņojumu par izvērtēšanas rezultātiem.

Savukārt IeM valdība uzdeva regulāri pilnveidot metodiskos norādījumus un ieteikumus to personu identificēšanai, kas saistītas ar prostitūciju, sutenerismu un cilvēku tirdzniecību, kā arī prostitūcijas, cilvēku tirdzniecības vai sutenerisma gadījumu izmeklēšanai, kā arī izvērtēt, vai ir maināmi valdības iepriekš pieņemtie prostitūcijas ierobežošanas noteikumi, tostarp, attiecībā uz prasībām saistībā ar veselības pārbaudēm prostitūcijā iesaistītajām personām, un, ja nepieciešams, iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim līdz 2014.gada 1.janvārim iesniegt minēto noteikumu grozījumu projektu.

Sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, tajā skaitā biedrību "Resursu centrs sievietēm "Marta"", "Papardes ziedu" uzdots izvērtēt iespēju īstenot priekšlikumu par Valsts policijas amatpersonu apmācībām saistībā ar prostitūcijas jautājumiem, iespēju uzlabot Valsts policijas, pašvaldības policijas, pašvaldības iestāžu un nevalstisko organizāciju savstarpējo sadarbību un informācijas apmaiņu, kā arī iespēju veidot izglītojošu sociālo kampaņu par prostitūciju un tās sekām.

Savukārt Veselības ministrijai valdība uzdeva izvērtēt nepieciešamību un iespēju īstenot priekšlikumu par veselības aprūpes darbinieku apmācībām prostitūcijā iesaistīto personu identificēšanai un atbilstošas aprūpes un informācijas nodrošināšanai, bet sadarbībā ar Labklājības ministriju un nevalstiskajām organizācijām iespēju izveidot "zema sliekšņa centru" prostitūcijā iesaistītajām personām un īstenot speciālu sociālās integrācijas programmu. Veselības ministrei Ingrīdai Circenei (V) uzdots iesniegt ziņojumu par šīs izvērtēšanas rezultātiem.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) tika uzdots integrētā mācību kursa ietvaros iekļaut jautājumus, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību, veselību un morāli, kā arī cilvēku ekspluatācijas formām, – par prostitūcijas, cilvēku tirdzniecības, fiktīvo laulību būtību un sekām, kā arī sadarbībā ar Labklājības ministriju izvērtēt iespēju īstenot priekšlikumu par pedagogu, skolotāju un mācību grāmatu autoru un mākslinieku apmācībām.

IZM arī uzdots veicināt vadlīnijām "Dzimumu līdztiesības principu integrēšana mācību grāmatās" atbilstošu mācību materiālu izmantošanu izglītības iestādēs, pastāvīgi pārskatot vispārizglītojošo skolu mācību saturu un materiālus.

Kā teikts TM ziņojumā, ko otrdien uzklausīja valdība, kopš 2008.gada ir pieaudzis par prostitūciju sodīto personu skaits. IeM norādījusi, ka sievietes Latvijā nevar izdzīvot no valsts atbalsta kā tas ir Zviedrijā un ir spiestas nodarboties ar prostitūciju, lai uzturētu sevi un ģimenes.

Latvijas ekonomikas izaugsmes laikā Valsts policija konstatēja prostitūcijā iesaistīto personu būtisku samazinājumu, taču kopš 2008.gada novembra prostitūcija daudzām sievietēm ir galvenais ienākumu avots. Prostitūtu skaits, kuras tiek sodītas par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu, ik gadu pieaug: 2008.gadā – 138, 2009.gadā – 52, 2010.gadā – 67, 2011.gadā – 197, 2012.gadā – 208. Policija norāda, ka katrs no šiem gadījumiem uzskatāms par unikālu, nevis atkārtotu.

Norādīts, ka seksuālo pakalpojumu pircēju sodīšana situācijā, kad prostitūcija kopumā valstī ir atļauta, ir pretrunā līdz šim pastāvošajai praksei krimināltiesību jomā. Līdz ar to jautājums, par kuru jāvienojas, ir par to, vai Latvija vēlās aizliegt prostitūciju kā tādu. Latvijā līdz šim nav veikts vispusīgs un neitrāls pētījums par seksuālo pakalpojumu aizliegšanas vai pircēju sodīšanas lietderīgumu. Tāpat arī nav pētīti pievēršanās prostitūcijai cēloņi, vidējais personas, kas nodarbojas ar prostitūciju un ir seksuālo pakalpojumu sniedzēja, portrets, kā arī pakalpojumu pircēju portrets (izglītība, tautība, vecums, dzimums, ģimenes stāvoklis, motivācija.

Lēmums par prostitūcijas aizliegšanu var radīt ievērojamas sekas, līdz ar to pirms šāda lēmuma pieņemšanas būtu nepieciešams pētījums, kurā izvērtēti prostitūcijas cēloņi un tiem atbilstoši risinājumi prostitūcijas mazināšanai.

Ziņojumā skaidrots, ka attiecībā uz pirmo mērķa grupu ir nepieciešams veikt pasākumus, kas palīdzētu tiem seksuālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri šajā nodarbē nav iesaistīti brīvprātīgi. Tie pēc būtības ir pasākumi cilvēku tirdzniecības novēršanai. Tāpat ir jāveicina prostitūcijā iesaistīto personu atteikšanās no šīs nodarbes. Tomēr, lai gan šādi pasākumi faktiski neietekmēs prostitūcijas izplatību kā tādu, tomēr attiecībā uz šo mērķa grupu būtiski ir arī palīdzības un atbalsta pasākumi, kuri nav vērsti uz personas motivēšanu vai citādu ietekmēšanu nolūkā panākt, ka tā vairs nenodarbojas ar prostitūciju.