"Mācot bērniem skolā Latvijas vēsturi, skaidrojot to plašai sabiedrībai kā pašu valstī, tā ārzemēs, mums ir jārunā par šiem traģiskajiem notikumiem, tos nedrīkst aizmirst, jo tie skāra lielu mūsu tautas daļu. Tā nav tikai represēto problēma, tā ir visas Latvijas tautas un valsts problēma," uzvēra Valsts prezidente.
"Tas ir liels ieguvums pēc neatkarības atjaunošanas, tiesības pašiem pētīt, izprast un izskaidrot savu vēsturi. Mums visiem kopā jāstrādā tā, lai nekad nekas līdzīgs vairāk uz mūsu zemes neatkārtotos, kad cilvēks tika vajāts par to, ka viņš bija lojāls pret Latvijas valsti, tās ideāliem, bija šīs valsts patriots," teikts prezidentes uzrunā.
Prezidente atzīmēja, ka 1941.gada 14.jūnijs ir viena no traģiskākajām un drūmākajām dienām Latvijas jaunāko laiku vēsturē, kad pirms 66 gadiem Padomju Savienības okupācijas režīms veica nežēlīgu noziegumu pret latviešu tautu - pirmo civiliedzīvotāju masu deportāciju. Šī vardarbīgā, prettiesiskā akcija skāra vairāk nekā piecus tūkstošus ģimeņu. Vēsturnieku jaunākie pētījumi liecina, ka deportēti tika 15 443 cilvēki. 15% no visiem izsūtītajiem bija bērni vecumā līdz desmit gadiem, ka jaunākais izsūtītais bija Arvīds Baumanis, kurš piedzima 1941.gada 14.jūnijā dzelzceļa vagonā Stendes stacijā. Viņš nomira izsūtījumā 1942.gada 4.aprīlī.
Deportēja ne vien latviešus, bet arī nacionālo minoritāšu pārstāvjus - ebrejus, krievus, vāciešus, poļus. "Mēs Latvijā šo masu deportāciju kvalificējam kā genocīdu, tas ir noziegumu pret cilvēci," norādīja prezidente. No katriem desmit izsūtītajiem Latvijas iedzīvotājiem aptuveni četri gāja bojā ieslodzījuma vietās vai nometinājumā. Pavisam no 14.jūnijā izsūtītajiem nomira 6081 cilvēks, tas ir 39,43% no kopskaita. Prezidente arī atzīmēja, ka deportācija bija labi izplānota un ilgstoši gatavota operācija, jo staļiniskais režīms šādas represijas jau iepriekš bija vērsis arī pret citām tautām. Bet šajos noziegumos bija iesaistīti arī latvieši. Redzama vieta tajos bija tā laika Latvijas kompartijas vadītājam Jānim Kalnbērziņam, iekšlietu ministram un tautā populāram rakstniekam Vilim Lācim, čekistam Alfonam Novikam, Jānim Cinim, Vikentijam Latkovskim u.c, norādīja prezidente.
Padomju varas realizēto represiju galvenais mērķis bija salauzt cilvēka gribu, iznīcināt viņā pārliecību un ticību savai valstij, saviem ideāliem. Staļiniskā režīma terors vispirms tika vērsts pret sabiedrības politisko un ekonomisko eliti, inteliģenci, atgādināja vīķe-Freiberga.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
