AFI
Foto: Vaira Vīķe - Freiberga

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga politiķu rezervēto attieksmi pret viņas ierosinātajiem vēlēšanu likuma grozījumiem saista ar deputātu koncentrēšanos uz oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un nevēlēšanos domāt par tālākiem notikumiem, tostarp Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un NATO.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Savukārt pasaules mediju atreferētos Nīderlandes ārlietu ministra izteikumus par iespēju nosūtīt uz Latviju EDSO augsto komisāru, kas sekotu attieksmei pret krievu valodā runājošajiem iedzīvotājiem, Vīķe-Freiberga saista ar deputātu pirmdien pausto attieksmi pret vēlēšanu likuma grozījumiem.

"Viņu termiņš un mērķdatums ir oktobris un gaidāmās vēlēšanas, un tas, kas notiek vēlāk, un būtībā pat mūsu liktenis virzībā uz NATO un Eiropas Savienību viņiem ir katrā ziņā otrā plānā," otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja prezidente.

Tāpēc Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka vēlēšanu likuma grozījumu veicināšanai būtiska ir visu Latvijas iedzīvotāju attieksme, jo "patlaban politiķi jūtas savā ziņā ķīlnieki šo vēlēšanu priekšā, publikas priekšā".

Prezidente uzsvēra, ka augstākā līmeņa valsts valodas zināšanu prasību atcelšana deputātu amatu kandidātiem nenozīmē divvalodību Latvijā vai darbu Saeimā kādā citā valodā. Vīķe-Freiberga arī sacīja, ka pagaidām nav domājusi par vēršanos Satversmes tiesā, lai panāktu viņas ierosinātos likumu grozījumus.

"Tas prasītu ārkārtīgi ilgu laiku, un es uzskatu, ka šajā jautājumā būtiska būs mūsu Saeimā pārstāvēto partiju un frakciju attieksme tieši nākamo četru mēnešu laikā, līdz Reikjavīkā notiks NATO ārlietu ministru sanāksme, kurā tiks jau sniegts vērtējums par kandidātvalstu gatavību," pauda prezidente.

Prezidente pirmdien tikās ar visu Saeimas frakciju vadītājiem un neviena no politiskajām partijām nepauda skaidru atbalstu viņas ierosinājumam grozīt vēlēšanu likumu. Pašreiz spēkā esošā vēlēšanu likuma 5. pants paredz, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei. Prasība zināt valodu trešajā pakāpē ir noteikta arī pašvaldību deputātu amatu kandidātiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form