AFP/Scanpix

Svētdien Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un bijušais prezidents Guntis Ulmanis pārstāvēja Latviju bijušā Igaunijas prezidenta Lennarta Meri atvadu ceremonijā. Uzrunājot atvadu ceremonijas dalībniekus, prezidente izteica visdziļākās līdzjūtības apliecinājumu Igaunijas tautai, kā arī aicināja veidot Eiropu tādu, kādu Meri vēlējies redzēt, informē prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Prezidente uzsvēra, ka ar savu personību un inteliģenci Meri spējis Igaunijai parādīt, ka neviena nācija nav maza, jo pats nācijas lielums ir atkarīgs no tās dvēseles. Prezidente arī sacīja, ka viņš ir bijis ļoti dedzīgs Baltijas vienotības aizstāvis, viņš vienmēr aizstāvēja ne tikai savu nāciju un bet arī citas mazās nācijas.

Līdz ar to Vīķe-Freiberga savā uzrunā aicināja, ka pēc Meri aiziešanas ir jāturpina veidot Eiropu tādu, kādu viņš vēlējās to redzēt - brīvu un taisnīgu. "Tāpēc es izsaku cerību, ka arī citas nācijas, kas vēl Eiropā nebauda brīvību, dēļ valdošajiem tirāniem, ilgi vairs neatradīsies bez tās," sacīja Vīķe-Freiberga. Svētdien Igaunijā tika apbedīts bijušais Igaunijas prezidents Lennarts Meri, kurš nomira 14.martā pēc smagas slimības.

Svētdien Kārļa baznīcā notika dievkalpojums, kurā piedalījās lūgtie viesi, bet iedzīvotāji to varēja vērot uz lieliem ekrāniem Tallinas Brīvības laukumā. Iedzīvotāji bija arī lūgti iziet uz ielām, pa kurām procesija virzījās no Kārļa baznīcas uz prezidenta pili Kadriorga parkā.

Meri tika apglabāts "Metsakalamistu" kapsētā Tallinā. Apglabāšanas ceremonijā piedalījās tikai Lennarta Meri ģimenes locekļi bez mediju un publikas klātbūtnes.

Meri bēres apmeklēja Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un bijušais prezidents Guntis Ulmanis.

Citu ārvalstu pārstāvju vidū bija Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Somijas prezidente Tarja Halonena, Islandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons, bijušie Somijas prezidenti Mauno Koivisto un Marti Ahtisāri, kā arī vēl virkne Eiropas politiķu.

Lennarts Meri bija Igaunijas prezidents no 1992. līdz 2001.gadam un nomira 14.martā 76 gadu vecumā pēc ilgas un smagas slimības.

No 1990. līdz 1992.gadam Meri bija ārlietu ministrs, viņam bija galvenā loma, risinot sarunas par Igaunijas starptautisku atzīšanu "de facto" pēc neveiksmīgā stingrās līnijas komunistu puča 1991.gada augustā.

1992.gadā no aprīļa līdz oktobrim Meri bija Igaunijas vēstnieks Somijā.

1992.gadā viņu ievēlēja par pirmo Igaunijas prezidentu pēc valsts neatkarības atjaunošanas, bet 1996.gadā Meri tika atkārtoti pārvēlēts valsts vadītāja amatā.

2001.gadā prezidenta pilnvaras viņš nodeva pašreizējam valsts galvam Arnoldam Rītelam.

2000.gadā par nopelniem Igaunijas valsts atjaunošanā Meri tika piešķirts ASV Svētā Olafa koledžas Goda doktora grāds.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus