Prezidents aicina nopietni analizēt smago noziegumu skaita pieauguma iemeslus
Foto: LETA

Noklausoties ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atskaiti par aizvadīto gadu, kurā ir pieaudzis smago noziegumu skaits, Valsts prezidents Andris Bērziņš trešdien mudināja skaidrot vardarbības pieauguma iemeslus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Prezidents savā uzrunā Latvijas Prokuratūras gada pārskata sanāksmē uzsvēra, ka viņš, saskaroties ar apžēlošanas lūgumiem, ir ievērojis, ka lūdzēji pēc apžēlošanas kļūst ar vien jaunāki. Šie cilvēki ir arī ar zemu izglītību, kas nozīmē, ka viņiem ir mazas iespējas pēc atbrīvošanās no cietuma atrast darbu, sacīja prezidents. Tendences liecina, ka apžēlošanu arvien biežāk lūdz tie, kuri notiesāti par noziegumiem saistītiem ar narkotikām.

Viņš sacīja, ka būtu jāanalizē, kāpēc aug sabiedrības agresija. "Pēc manas sajūtas tur varētu būt arī mūsu it kā veiksmīgā krīzes pārvarēšana. Ir daudz cilvēku, kuriem ir pazudusi sapratne, kurp doties un kā rīkoties, nav konkrētas atbildes, kas nākotnē sagaida. Tiek stāstītas dažādas idejas, bet risinājuma nav," prokuratūrā sprieda Bērziņš.

Viņš sacīja, ka cilvēkiem tiek stāstīts par to, ka valsts budžets tiek sakārtots un tas ir stabils, bet reālajā dzīvē "ir tādas lietas, kuras cilvēku acīmredzami izsmeļ sausus un bieži noved pie neadekvātas rīcības." Bērziņš aicināja skaidrot, vai iemesli augošajai vardarbībai ir morāli vai tomēr materiāli.

Kalnmeiers piekrita prezidenta viedoklim, sakot, ka cilvēku veido vide, kurā viņš dzīvo. Ģenerālprokurors sacīja, ka situācija, kad cilvēks neredz sev dzīvē perspektīvas, noved viņu pie alkohola lietošanas, kam seko vardarbīga uzvedība. Ir jādomā par cilvēku dzīves līmeņa uzlabošanu.

Atskaitoties par aizvadīto gadu, Kalnmeiers vēlreiz akcentēja smago noziegumu skaita pieaugumu, sakot, ka sevišķi ir pieaudzis tīšu slepkavību skaits. Ģenerālprokurors bilda, ka uz statistiku par slepkavībām nav jāskatās vienīgi kā uz statistiku, jo te ir runa par nogalinātiem cilvēkiem.

Jau vēstīts, situācija ar smagajiem noziegumiem - slepkavībām un izvarošanām - valstī nav tik smaga, kā to "mālē" medijos, iepriekš gada pārskata sanāksmē informēja valsts galvenais kriminālpolicists Rauls Kviesītis. Latvija starp Baltijas valstīm ir drošākā.

Iepazīstinot ar skaitļiem, Kviesītis sacīja, ka pirmajā mirklī tie šķiet satraucoši. Piemēram, pērn reģistrētas 90 izvarošanas, taču izmeklēšanā apstiprinājies, ka reāli notikušas 69. Savukārt statistikā parādās lielākais skaits - sākumā reģistrētais.

Arī ar slepkavībām mēdz būt līdzīgi - atrod līķi ar vardarbīgas nāves pazīmēm, taču izmeklētāji vēlāk secina, ka cilvēks ir miris dabiskā nāvē, piemēram, krītot un sasitoties. 

Policija arī iepriekš uzsvērusi, ka runa ir par slepkavībām, kas pastrādātas alkohola lietošanas reizēs. Šim noziegumam pakļautas ir atsevišķas sabiedrības grupas.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Andris Bērziņš (bijušais prezidents) Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form