Valsts prezidenta Andra Bērziņa rosinātais "jaunais varas modelis" ietveršot arī jaunu konstitūciju un viņš būtu gatavs iniciēt jaunas Satversmes izstrādi, tomēr tā neesot pašmērķis, un par tās saturu diskusijās jālemj juristiem.
"Man ir tāda pārliecība, ka tas noteikti notiks tuvāko gadu laikā, ka būs pavisam jauna pieeja arī šeit. [..] Man esošā Satversme šķiet ļoti loģiska, bet tomēr tā situācija ir pavisam cita," prezidents trešdien atzina, portāla "diena.lv" pārraidē "Dienas Rīts" vaicāts, vai Latvijai būtu jādomā par jaunas Satversmes rakstīšanu.
Vaicāts, vai viņš pats varētu būt šāda soļa iniciators, prezidents Bērziņš atbildēja: "Jā, būšu noteikti." "Tas ir process, kurš būtu acīmredzot jānoslēdz līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, tie ir divi ar pusi gadi," precizēja prezidents jaunās konstitūcijas rosināšanai vēlamo laiku.
Savukārt prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne portālam "Delfi" skaidroja, ka prezidents "ar konkrētiem pantiem vai jaunu konstitūciju klajā nenāks" – vispirms par jauno Satversmi būtu jānotiek pamatīgai juristu un tiesību vēsturnieku diskusijai, un profesionāļiem arī būtu jāpiedāvā konkrēta redakcija. Diskusija nebūšot ierobežota ne laikā, ne saturā, jo termiņš līdz nākamajām vēlēšanām tomēr esot minēts kā "vēlme", sacīja Krapāne.
Viņa atgādināja, ka prezidents iepriekš rosinājis – Latvijā jāmaina pārvaldes modelis, stiprinot pašvaldības un izpildvaru, tomēr saglabājot parlamenta vadošo lomu likumdošanā. Šiem pamatprincipiem tad arī vajadzētu būt jaunā modeļa un līdz ar to jaunās konstitūcijas pamatā, taču vispirms par to nepieciešama "atklāta diskusija", un prezidenta komandā ir tikai viens juridiskais padomnieks, kurš nevarot šo darbu paveikt viens pats, sacīja prezidenta pārstāve.
Juristiem būtu jādiskutē par prezidenta piedāvāto ietvaru – vispārīgajiem principiem – taču konkretizēt tos Rīgas pils negrasās, lai nesaņemtu pārmetumus par likumdevēja varas uzurpēšanu, sacīja Krapāne. Viņas ieskatā prezidenta piedāvājums jau tagad ir pietiekami skaidrs.
Pats Bērziņš trešdien skaidroja, ka Latvijas situācijā "nestabilākais veidojums – valdība – ir arī likumdošanas viss autors". "Saeimai vajadzētu palikt tam galvenajam likumdošanas virzienā, un valdībai tomēr vajadzētu būt vistīrākajam izpildītājam," savu viedokli pauda prezidents.
Krapāne arī pauda pārliecību, ka prezidenta rosinātā pašvaldību lomas stiprināšana iespējama jau līdz nākamajām pašvaldības vēlēšanām, kas paredzētas nākamgad, jo tam neesot jābūt saistītam ar jauno konstitūciju. "Skaidrs, ka pa gadu jaunu Satversmi uzrakstīt nevar," atzina Krapāne.
Bērziņš trešdien sacīja, ka "pēdējais loģiskākais, ko esmu dzirdējis" par plānošanas reģionu vadību ir šobrīd ostu pārvaldē pielietotajam līdzīgs modelis. Ja Latviju sadalītu četros reģionos, neskaitot Rīgu, tad pārvaldē būtu divu lielāko pašvaldību vadītāji, divi ievēlēti un četri ministriju virzīti pārstāvji. "Tie izlemtu lielos jautājumus, piemēram, par ceļiem," modelēja prezidents.
Jau ziņots, ka janvāra beigās nosūtītā vēstulē pārējām Latvijas augstākajām amatpersonām un politiskajām partijām Bērziņš norādīja: pašlaik spēkā esošā Latvijas valsts pārvaldības kārtība un attiecības starp valsts varas atzariem, tai skaitā starp valsti un pašvaldībām "nodrošina ideālu varas līdzsvaru, bet nenodrošina attīstību". Tāpēc viņš aicināja sākt darbu pie jauna valsts pārvaldības modeļa izstrādes.
Prezidents atzina, ka janvāra diskusijās un sarunās ar politiskajām partijām gūtā informācija "rada bažas, ka šajā Saeimas sasaukumā mazinājusies konstruktīvas sadarbības gaisotne starp politiskajiem spēkiem". "Līdzās tam aizvien aktuālas ir politiķu novilktās "sarkanās līnijas", kuru pārspīlēta uzturēšana kļūst par nepārvaramu barjeru turpmākai valsts attīstībai un ietekmē tās nākotnes izaugsmes izredzes," vēstulē norādīja Bērziņš.
Vēlāk Bērziņš pauda, ka Latvijā ir jāveido pavisam jauna politiski administratīvā sistēma, bet vecā ir jāmaina pašos pamatos, lai veicinātu un nodrošinātu atbildības uzņemšanos šaurākam lokam.
Bērziņš sacīja, ka parlamentārā sistēma Latvijas Republikā varētu saglabāties. "Aicināšu ekspertus izvērtēt, kāds politiski administratīvais modelis nelielajai Latvijas teritorijai būtu piemērotākais," piebilda Valsts prezidents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
