Valsts prezidents Andris Bērziņš ir nolēmis izsludināt Saeimas pieņemtos grozījumus Augstskolu likumā, vienlaikus aicinot Saeimu atrisināt neskaidrības par augstskolu tiesībām atsavināt valsts nodotos īpašumiem.
Bērziņš nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) vēstuli ar iebildēm par līdz galam nesaskaņoto jautājumu par valsts augstskolām īpašumā nodoto valsts īpašumu atsavināšanu, informēja prezidenta Preses dienests.
Neizsludināt likumu lūgusi Finanšu ministrija, ka grozījumos līdz galam nesaskaņots palicis jautājums par valsts augstskolām īpašumā nodoto valsts īpašumu atsavināšanu. Grozījumi nosaka, ka augstskolu īpašumā ir arī nekustamie īpašumi, ko tām bez atlīdzības nodevusi cita atvasināta publiska persona vai valsts. Valsts nodotu nekustamo īpašumu augstskola izmanto savas darbības nodrošināšanai un satversmē noteiktiem mērķiem. Ar Ministru kabineta atļauju augstskolām ir tiesības šādu īpašumu atsavināt. Atļauja nav nepieciešama, ja, nododot īpašumu, nav noteikts, kādas funkcijas veikšanai nekustamais īpašums ir nodots.
Valsts prezidents norāda, ka "nav saprātīgi valsts augstskolām dot cerības uz attiecīgu tiesisko regulējumu, kura spēkā stāšanās ir atlikta uz nenoteiktu laiku un ir saistīta ar nenoteiktiem apstākļiem, apzinoties, ka pastāv ļoti liela iespējamība, ka spēkā stāšanās atlikšanas pamatā esošie apstākļi varētu arī tik drīz neiestāties".
Vēstulē viņš uzsver, ka šajā procesā būtu svarīgi izvērtēt dažādus alternatīvus variantus, detalizēti izpētīt faktisko situāciju, apzināt, vai valsts augstskolas lietderīgi un objektīvi
spēj nodrošināt komplicēto īpašuma atsavināšanas procesu, un pareizajā likumā
ietvert tādus tiesiskos priekšrakstus, "kas nerada sistēmiskas problēmas un
darbojas tūlītēji, nevis dod valsts augstskolām cerības nenoteiktā termiņā".
Jau ziņots, ka Saeima 14.jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Augstskolu likumā, paredzot vairākas būtiskas izmaiņas augstskolu darbības regulējumā, kas vērstas uz studiju kvalitātes paaugstināšanu. Likumā noteiktas stingrākas prasības studiju programmu izstrādei, licencēšanai un akadēmiskā personāla sastāvam. Turpmāk, lai dibinātu augstskolas, tām būs jāpiesaista 30, nevis 15 personas ar zinātnisko doktora grādu, un vismaz piecām personām būs jābūt doktora grādam nozarē, kurā tiks īstenotas studiju programmas.
Saeima arī noteica, ka augstskolās vismaz 40 procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam. Akadēmijās šim rādītājam jāsasniedz 50 procenti, savukārt universitātēs - 65. Līdz šim universitātēm prasība bija 50 procenti. Saeima noteica, ka šī prasība stāsies spēkā 2013.gada 1.septembrī.
No 2014.gada 1.septembra augstskolā vismaz pieciem procentiem, rēķinot no akadēmiskā personāla skaita, jābūt ārvalstu viesprofesoriem, asociētiem viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem, kas iepriekšējo piecu gadu laikā bija nodarbināti akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības valstu augstskolām ārpus Latvijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
