Prezidents Bērziņš par referendumu: lai labāk katrs latviešu valodas atbalstītājs mēģina pārliecināt vienu pretinieku
Foto: PantherMedia/Scanpix

Valsts prezidents Andris Bērziņš ir neizpratnē par Saeimas politiķu pozīciju, dibinot Sabiedrības saliedētības komisiju, bet vienlaikus izplatot aicinājumus par dalību referendumā, kas pretstata sabiedrības daļas, un pats aicina: "Lai katrs, kas ir par latviešu valodu, pārliecina vienu, kas nesaprot vai ir pret latviešu valodu."

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Prezidenta ieskatā, šāda pozīcija referendumā par krievu valodas atzīšanu par otro valsts valodu, būtu "daudz izdevīgāk un daudz vērtīgāk, nevis mēģināt pretstatīt". LTV raidījumā "Labrīt, Latvija" otrdien viņš uzsvēra, ka problēma ir sabiedrības saliedēšanā, un "šis nav tas veids, kā to darīt".

Bērziņš no personīgām sarunām pārliecinājies, ka cilvēki nesaprot, ko īsti nozīmēs dalība referendumā. "Liekas, ka tur balsojot pret, vairāk tu aizstāvēsi latviešu valodu. Tas ir tikai attieksmes parādīšana, nekas vairāk, jo tur jau ir svarīgi, cik balso par," norādīja prezidents, ar to domādams Satversmes grozījumu pieņemšanai nepieciešamo kvorumu – vismaz pusi no visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem.

Prezidents Bērziņš norādīja, ka viņa pienākums ir "meklēt, lai sabiedrības saliedētība pieaug, un es tādā veidā arī strādāšu, bet tā ir katra izvēle, tai skaitā arī politiķu."

Prezidents atzina, ka nepiedalījās pirmajā parakstu vākšanā par izglītību tikai latviešu valodā, ko organizēja VL-TB/LNNK, un nepiedalīsies arī tagad gaidāmajā referendumā par krievu valodas statusu.

Jau vēstīts, ka biedrības "Dzimtā valoda" rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Biedrības līderi ir bijušais nacionālboļševiku līderis Vladimirs Lindermans un Osipova partijas vadītājs Jevgenijs Osipovs.

Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie rezultāti liecina - nepieciešamais parakstu skaits par krievu valodu, visticamāk, ir savākts, jo parakstu vākšanā mēneša laikā piedalījušies vairāk nekā 183 000 vēlētāju.

Lai parakstu vākšana būtu rezultatīva, tajā bija jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētājiem.

Ja visi paraksti būs derīgi, tas ir pietiekams pamats grozījumu tālākai virzībai Saeimā. Tā kā viens no ierosinātajiem grozījumiem skar Satversmes 4.pantu, nepieciešamā parakstu skaita savākšanas gadījumā referendums par grozījumiem notiks jebkurā gadījumā, neatkarīgi no Saeimas lēmuma.

Koalīciju veidojošās partijas "Vienotība", Zatlera Reformu partija (ZRP) un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK kopīgā paziņojumā aicināja visu tautību Latvijas pilsoņus balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, aktīvi piedaloties gaidāmajā referendumā par Satversmes grozījumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form