Premjera Valda Dombrovska (V) uzdevums ministrijām un valsts pārvaldes iestādēm divu nedēļu laikā sniegt priekšlikumus sabiedrības saliedēšanai ir loģisks turpinājums ar Labas gribas manifestu iesāktajam procesam, uzskata Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Bērziņš trešdien pēc tikšanās ar premjeru žurnālistiem norādīja: "Labas gribas manifests jau ir tas sākums, un Ministru prezidents, kam ir reālie līdzekļi ārpus morālajiem, jau rīkojas. Tā ir ļoti loģiska turpmākā rīcība."
Lūgts raksturot iedzīvotāju aktivitāti manifesta parakstīšanā, prezidents norādīja, ka "daudz vai maz - ir grūti novērtēt", tomēr atsaucība esot liela. Iepriekš bijis iecerēts, ka iedzīvotāju dalība tiks analizēta februāra beigās. Jautāts, ko ar manifestu iecerēts iesākt vēlāk, Bērziņš norādīja - svarīgākais ir tas, ka manifests "būs process pats par sevi". "Cilvēkiem pamatjautājums ir darbs un droša dzīve. Tas ir svarīgākais un tas būs jādara," norādīja prezidents.
Viņš uzskata, ka referendums ir skaidri parādījis - situācija esot stabila un "jautājums par otru valsts valodu nepastāv". "Ko vēl vairāk? Tāpēc jāiet uz priekšu un jāstrādā. [..] Viss pārējais ir risināms, nekas nav mainījies," sacīja prezidents.
Arī premjers Valdis Dombrovskis (V) piekrita prezidentam, ka referenduma rezultāti ir pietiekami pārliecinoši, tomēr, viņa ieskatā esot "vesela virkne jautājumu, lai uzlabotu situāciju ar sabiedrības saliedētību". Vienlaikus viņš atzina, ka jaunas šāda veida akcijas viņš negaida, un arī apvienība "Saskaņas centrs" no savas puses esot izteikusies, ka grasās "piebremzēt" ar šādām aktivitātēm. Jautājums gan esot, vai SC nemainīs viedokli, "kā līdz šim ir sanācis", atzina premjers.
Jau vēstīts, ka Ministru prezidents ar rezolūciju uzdevis visām ministrijām, kā arī KNAB, Valsts kancelejai un Sabiedrības integrācijas fondam divu nedēļu laikā sagatavot konkrētus priekšlikumus sabiedrības saliedētības veicināšanai, solot arī atrast budžeta līdzekļus šo priekšlikumu īstenošanai, informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departaments.
Izvērtējot sestdien notikušā valodas referenduma rezultātus, premjers norādījis, ka "nepieciešama aktīva rīcība, lai veidotu laikmetīgu nacionālo identitāti un piederības sajūtu Latvijas valstij, nostiprināt valsts valodas pozīcijas un tās vienojošo lomu sabiedrībā, kā arī novērstu divkopienu sabiedrības veidošanās riskus". "Valdība ir gatava meklēt arī papildus budžeta līdzekļus, tostarp arī pārdalot ES fondu līdzekļus, lai finansētu šīs iniciatīvas," paudis premjers.
Jau ziņots, ka saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem sestdien notikušajā valodas referendumā par oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 24,88% vēlētāju, bet pret - 74,8%, tādejādi pārliecinoši noraidot šo ierosinājumu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.
CVK apkopotie dati liecina, ka par valsts valodas statusu krievu valodai nobalsots 273 347 jeb 24,91% no līdz šim saskaitītajiem biļeteniem, bet pret - 821 722 jeb 74,77%. Savukārt 3524 biļeteni jeb 0,32% bija nederīgi.
Kopā tautas nobalsošanā piedalījās 1 098 593 jeb 70,73% balsstiesīgo.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
