Valsts prezidents Andris Bērziņš tomēr mainījis savu nostāju un 18.februārī piedalīsies referendumā par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai, balsojot pret šiem Satversmes grozījumiem, pirmdien prezidents paziņoja LTV raidījumā "Panorāma".
Bērziņš sacīja, ka situācijas attīstības dēļ kā prezidents esot spiests savas domas mainīt, lai gan kā pilsonis joprojām uzskata referendumu par "absurdu pasākumu". Tāpēc tagad prezidents referendumā piedalīsies, lai aizstāvētu valsts valodu.
"Aicinu visus Latvijas pilsoņus to darīt, jo nākotne mums ir viena un kopīga," sacīja Bērziņš, kurš joprojām uzskata, ka referendums ir sekas politiskai un ekonomiskajai nestabilitātei.
Jau ziņots, ka pirmdien nosūtītā vēstulē pārējām Latvijas augstākajām amatpersonām un politiskajām partijām prezidents skar arī sabiedrībā aktuālo valsts valodas un Satversmes jautājumu.
"Partijas referenduma jautājumā ir skaidri pozicionējušas savu attieksmi. Sarunās tika saņemti pozitīvi signāli un apliecinājums tam, ka pat visatšķirīgāko politisko uzskatu paudēji ir gatavi sarunām un dialoga sākumam, lai meklētu kopīgo un vienojošo dažādu sabiedrības grupu un dažādu pārliecību vidū," teikts vēstulē.
"Mana dzīves pieredze un pārliecība liek teikt, ka, protestējot un noliedzot, mēs nenonāksim pie kopīgā un vienojošā, nevarēsim uzcelt pārtikušu un plaukstošu Latviju," pauž Bērziņš, uzsverot, ka kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas "etniskie jautājumi tik tiešā un atklātā veidā, kā tas notiek patlaban, politiskajās cīņās vēl nav izmantoti," norāda prezidents.
"Šobrīd notiek atklāti mēģinājumi valsts valodas jautājumu padarīt par Latvijas sabiedrības šķelšanas instrumentu, kas ir bīstams un nepieļaujams process," uzsver Bērziņš, norādot, ka "noliedzot latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tiek noliegta arī Latvija". "Tas ir tikpat pašsaprotami, cik absurdi. Ja patiesi mīlam savu zemi un vēlamies to redzēt pasaules labāko valstu vidū, tikai mūsu pašu ziņā ir dzīves vide un šeit valdošās cilvēku attiecības. Ja mēs būsim vienoti savā izpratnē par Latvijas valsts pamatiem, vērtībām un mērķiem, tad provokācijām un manipulācijām ar sabiedrisko domu Latvijā nebūs vietas," pauž prezidents.
Viņš uzsver, ka "Latvijas nākotnes un nākamo paaudžu vārdā mūsu uzdevums ir rast vienotus pamatus sabiedrības saliedēšanai, jo esmu drošs, ka neviens nevēlas dzīvot valstī, kuru apdraudētu etniskas nesaskaņas, nemieri vai konflikti". "Visiem, kas ciena šīs valsts pamatvērtības, jūtas piederīgi šai valstij un vēlas te dzīvot, ir jāapzinās, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē latviešu valodas un latviskā dzīvesveida saglabāšanai. Tajā pašā laikā Latvijā vēsturiski dzīvojošo tautību un lietojamo valodu dažādība ir Latvijas bagātība, kas pierāda sabiedrības briedumu, toleranci, vērtības un savstarpēju cieņu, ko šajā zemē dzīvojošie cilvēki apliecinājuši vairākos vēstures pavērsienos daudzu gadu desmitu laikā," teikts vēstulē.
Tāpēc Bērziņš aicina visus Latvijas pilsoņus, kas piedalīsies referendumā un apsver iespēju balsot par otru valsts valodu Latvijā, nepadarīt to par protesta balsojumu pret atsevišķu politiķu paveikto vai nepaveikto. "Būsim gudri arī šoreiz, neļausim izpostīt tos pamatus, uz kuriem varam uzcelt stipru ēku, lai tajā labi justos visi Latvijai piederīgie!" aicina Valsts prezidents.
Viņš arī uzsver, ka Saeimai un Ministru kabinetam ir "jāapkopo referenduma sniegtās mācības, lai tās tiktu atspoguļotas integrācijas un valodas rīcībpolitikā un aizsāktā diskusija nebeigtos tikai ar balsojumu 18.februārī, atstājot virkni neatbildētu jautājumu". Tāpat Bērziņš uzskata, ka Saeimai nebūtu jākavējas ar Satversmes grozījumiem, "lai nākotnē izskaustu jebkādas iespējas demokrātiskā sabiedrībā nepieļaujamu vai Latvijas kā nacionālas valsts pamatiem neatbilstošu referendumu ierosināšanai".
Jau ziņots, ka 18.februārī notiks referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu. Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem jānobalso vismaz 771 350 pilsoņiem. Gatavību balsot par krievu valodu kā otru valsts valodu pauduši arī vairāki "Saskaņas centra" (SC) politiķi, tostarp SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs un Rīgas mērs Nils Ušakovs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
