Latvijas slimnīcu biedrība (LSB) jeb mediķu darba devēji pēc piektdienas karstajām debatēm ar mediķu arodbiedrību secinājuši - lai palielinātu algas medmāsām, vismaz 4000 no viņām būs jāatlaiž no darba, informēja LSB priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Viņš pavēstīja, ka līdz jautājuma izskatīšanai Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē (NTSP) biedrība nenoslēgs ģenerālvienošanās ar Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību (LVSADA) atbilstoši likumam par darba koplīgumiem, un izmaksās mediķiem nevis garantētās algas, bet algas pēc izstrādes.

Viens no variantiem šajā situācijā, uzskata LSB, ir organizēt medmāsu algu izmaksāšanu centralizēti, vienā vietā, jo slimnīcas nevarēšot nodrošināt palielināto algu izmaksas. Tomēr arī nopelnīto virs minimālās algas daļu varēs saņemt ne visu Latvijas slimnīcu darbinieki, ja tās nenoslēgs līgumus ar slimokasēm pēc jaunās veselības aprūpes finansēšanas kārtības, kuru jūnijā apstiprināja Ministru kabinetā (MK).

To pašu arī apgalvoja LVSADA priekšsēdētāja Rūta Vīksna, kura uzsvēra, ka pašlaik nevienai Latvijas slimnīcai nav noslēgts līgums ar slimokasi, kas paredzētu algu palielinājumu tās darbiniekiem. Vīksna arī sacīja, ka LSB draudi atlaist 4000 medmāsu, lai pārējām palielinātu algas, ir demagogija, jo pašlaik valstī pat trūkst medmāsu.

Tomēr arodbiedrības līdere nenoliedz, ka gadījumā, ja slimnīcas samazinātā pakalpojumu groza dēļ "stāvēs tukšas, māsiņas nevarēs nopelnīt paaugstinātās algas, jo pašlaik Latvijā slimnīcas ir noslogotas tikai par 60 līdz 80%".

Vīksna uzskata, ka slimnīcu vadītāji - darba devēji nevēlas parakstīt ģenerālvienošanos ar arodbiedrību arī tādēļ, ka atbilstoši jaunajiem MK noteikumiem pacientu iemaksa, kura līdz šim bija slimnīcas rīcībā un ko varēja ieguldīt tās attīstībā, būs jānovirza mediķu algām.

Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra (VOVAA) jau ir pārskaitījusi astoņām reģionālajām slimokasēm 2,6 miljonus latu jaunās pakalpojumu apmaksas un darbinieku algu nodrošināšanai, tomēr līdz slimnīcām nauda nav nonākusi, jo vēl nav noslēgts neviens līgums.

"Latvijas veselības aprūpes sistēma plānveidīgi virzīta uz maksas medicīnu, kad, arvien vairāk samazinot valsts apmaksājamo pakalpojumu grozu, palīdzība turpmāk sniegs tikai akūtiem un neatliekamiem pacientiem," klāstīja Vīksna.

Savukārt Kalējs uzskata - lai nodrošinātu MK veselības aprūpes finansēšanas noteikumus, kuri paredz ārstniecības pakalpojuma cenā iekļaut gan darbinieka darba samaksu, gan slimnīcas uzturēšanas izdevumus, aparatūras un ēkas amortizācijas izdevumus un medikamentu izmaksas, nākamā gada veselības aprūpes budžetā vajadzēs papildus vismaz 65 miljonus latu, no kuriem izmantojami tikai astoņi. Tādēļ, viņaprāt, medicīnā nākamgad sagaidāma dziļa krīze.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form