Kā norāda Goubls, NATO amatpersonas ir skaidri pateikušas, ka lēmums doties uz Kosovu nerada nekādus precedentus darbībai nākotnē, neskatoties uz to, no kā baidās daži Krievijā un uz ko noteikti cer daļa austrumeiropiešu.
Viņaprāt, prezidentes pievērstā uzmanība NATO saistībā ar Kosovu var radīt negatīvas sekas Latvijai, jo var samazināt sabiedrības atbalstu pasākumiem, kas nepieciešami dalībai NATO.
"Tas arī var novērst uzmanību no nepieciešamības veikt citas iekšējas reformas, kas, iespējams, ir vēl svarīgākas valsts nākotnes drošībai un kurām ar dalību NATO nebūs nekādas saistības," pauž Goubls.
Pēc viņa domām, prezidentes paziņojumi varētu arī Maskavai ieņemt vēl stingrāku nostāju pret alianses paplašināšanu uz austrumiem - "nostāju, kuru sliecas atbalstīs aizvien vairāk NATO valstu". Paziņojums par Kosovas precedentu, visdrīzākais, liks arī NATO vēlreiz atkārtot, ka Kosova nav precedents, uz kādu viņa cer, tādējādi atstājot Latviju un tās kaimiņus vēl niecīgākās aizsardzības pozīcijās nekās tās, kurās šīs valstis atradās pirms šī paziņojuma.
"Šie abi notikumi galu galā gandrīz noteikti samazinās to drošību Latvijā un tās kaimiņvalstīs, kāda tām ir šodien, un tas būs tieši pretējs iznākums tam, ko tik skaidri vēlas rietumu alianse un reģiona līderi," saka Goubls.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
