Foto: LETA

Partijai "Progresīvie" nonākot valdošajā koalīcijā izdevies sasniegt gribētus, bet šķietami nesasniedzamus mērķus, atklājot partijas kongresu, šādu vērtējumu sestdien sniedza partijas līdzpriekšsēdētāja Justīne Panteļejeva (P).

Politiķe izteicās, ka vēl pērn, pirms "Progresīvie" nonāca koalīcijā, Stambulas konvencijas ratificēšana un partnerattiecību nostiprināšana Latvijas likumdošanā bija "nesasniedzami, bet gribēti mērķi". Viss esot mainījis, kopš "Progresīvie" nonāca valdībā, kas tagad, pirmo reizi Latvijas vēsturē, esot centriski kreisa.

Politiķe sacīja, ka "Progresīvie" izvēlējušies vadīt Satiksmes, Kultūras un Aizsardzības ministriju, jo partijai "patīk izaicinājumi". Politiskais spēks arī turpināšot parādīt, ko nozīmē "Progresīvo" rokraksts.

Panteļējeva skaidroja, ka Satiksmes ministrijas (SM) vadīšana izvēlēta laikā, kad nebija skaidrības par "Rail Baltica" projekta pārvaldību, Kultūras ministrijas (KM) - laikā, kad masu mediju neatkarība ir īpaši svarīga, bet Aizsardzības ministrijas (AM) - laikā, kad Krievija turpina iebrukt Ukrainā, un Latvijas ārēja robeža nav nostiprināta.

"Šīs izvēles bija drosmīgas, un mēs turpināsim parādīt, ko nozīmē "Progresīvo" rokraksts šajās nozarēs," solīja politiķe.

Aizvadītais gads partijai bijis nozīmīgs arī iekšējo norišu kontekstā, proti, partija ir izvirzījusi divus līderus Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī gada laikā stiprinājusi savu komunikācijas komandu. "Esam kļuvuši spilgtāki un skaļāki, ne tikai komunicējot par mūsu darbiem nacionāla līmenī, bet arī iesaistot cilvēkus politikas veidošanā," teica politiķe.

Pie politiskā spēka "Progresīvie" piederošais aizsardzības ministrs Andris Sprūds, kultūras ministre Agnese Logina un satiksmes ministrs Kaspars Briškens šodien partijas kongresā kā, viņuprāt, svarīgākās Latvijas prioritātes akcentēja drošību un skaidru orientāciju uz Rietumiem.

Saeimas deputāte Antoņina Ņenaševa stāstīja, ka partija strādā pie tā, lai drīzumā tiktu ieviesti labvēlīgāki nosacījumi parādu dzēšanai ģimenēm ar bērniem, likvidētu iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) jauniešiem, kas uzsāk savas darba gaitas, kā arī mazinātu IIN cilvēkiem ar ienākumiem līdz 2000 eiro.

Partija solās virzīt plašāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, paredzot, ka, aizejot bērna kopšanas atvaļinājumā, jauno vecāku kopējie ienākumi nesamazinātos. Tāpat par vecākiem būs jāturpina maksāt sociālais nodoklis, viņiem aizejot dekrētā, turklāt būtu saglabājama lielākā daļa no pabalsta, pat ja tiek uzsākta nepilna laika nodarbinātība.

Lai segtu šos ieguldījumus, partija uzskata, ka būtu jāpalielina darbaspēka nodokļi algām, kas pārsniedz 5000 eiro mēnesī. Tāpat "Progresīvie" rosina palielināt uzņēmumu ienākumu nodokļa likmi finanšu sektoram.

"Progresīvie" sola iestāties par nodokļu palielināšanu azartspēļu biznesiem, jo "tas ir jautājums ne tikai par veselīgām izvēlēm un papildu ieņēmumiem, bet arī par darbaspēka pārvirzīšanu uz nozarēm, kas veicina, nevis kavē Latvijas attīstību". Partija valdībā iestāšoties arī par nodokļu palielināšanu tiem uzņēmumiem, kas joprojām virza eksportu Krievijas virzienā.

Sprūds partijas biedriem sacīja, ka Latvijas drošība balstās uz četriem pīlāriem, kas ir – sabiedrība, sadarbība, spējas un sabiedrotie. Sprūds ir pārliecināts, ka Latvijas aizsardzībā ir jābūt iesaistītiem visiem Latvijas iedzīvotājiem, un tiem jāspēj savstarpēji aktīvi sadarboties.

Spēju kontekstā Latvijai ir jāturpina pilnveidot gan savas konvencionālās spējas, gan tehnoloģiskās iespējas, tostarp mākslīgais intelekts, kiberdrošība, elektroniskā karadarbība un viedā aizsardzība. Savukārt sabiedroto jautājumā Latvijas svarīgie partneri, ar kuriem jāturpina veidot ciešas saites, ir NATO, Eiropas Savienība un Ukraina.

Tikmēr Logina norādīja, ka noturīga sabiedrība nav iedomājama bez vienotas informatīvās telpas. Ministre ir pārliecināta, ka "mums nav jālasa visiem viena avīze", taču informatīvajai telpai ir jābūt tādai, kas ikvienam dod iespēju piedalīties diskusijā par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Pie tam būtiski, lai šī diskusija var sākties jau vietējā, proti, reģiona līmenī.

Lai to nodrošinātu, ministre tuvākajā laikā plāno nākt klajā ar īpašu pakotni reģionālā satura veidotājiem. "Cilvēkiem ir jāzina, kas notiek viņu apkārtnē, jo tur sākas pašu rokām veidota politika. Tur veidojas demokrātijas pamati," pauda Logina.

Savukārt Briškens vairākkārt uzsvēra, ka "bez savienojamības nav attīstības". Satiksmes ministra ieskatā, valsts līdz šim ir investējusi dzelzceļa koridoru paplašināšanā, kas "palīdzēja kustēties nevis cilvēkiem, bet agresīvās kaimiņvalsts kravai". Šobrīd ir pienācis laiks investēt "inteliģentā transporta sistēmā, kuras centrā ir cilvēks un cilvēku savienojamība", bet tranzīts un loģistika ir jāpārorientē uz Rietumiem, pārliecināts ir ministrs.

Jau vēstīts, ka šodien notiek politiskās partijas "Progresīvie" kongress, kurā fokusā ir diskusija par partijas redzējumu Latvijas ekonomikas attīstīšanai nākamajos desmit gados.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!