PS Daugavas – Volgas ūdensceļa autorus nodēvē par Minhauzeniem

PS rezolūcijā norāda, ka pēdējā laikā publiskajā telpā arvien biežāk parādās pretrunīga informācija par vismaz diviem tā saucamajiem Daugavas–Dņepras –Volgas ūdensceļa projektiem. "Viena projekta iniciatori kā līdzdalībniekus mēģina piesaistīt Latvijas iedzīvotājus, aicinot par naudu iegādāties akcijas, otri – sākuši parakstu vākšanu referenduma rīkošanai. Šīs aktivitātes notiek par spīti tam, ka šo ieceru virzītāji nav veikuši profesionālu izpēti – sociālekonomiskās, kultūrvēsturiskās un ekoloģiskās ietekmes analīzi, viņiem nav valsts un neatkarīgu ekspertu vērtējuma," norāda partija.

PS atgādina, ka ideja padarīt Daugavu par tranzīta kanālu tika piedāvāta jau 2001. gadā. Toreiz tā dēvētā Daugavas–Dņepras ūdensceļa projekta autori no pašvaldībām, kas atrodas upes krastos, bija paguvuši savākt 67 tūkstošus latu izpētei. Par šo līdzekļu izlietojumu publiska pārskata nav vēl šobaltdien, uzsver partija.

Pašlaik, aizbildinoties ar milzīgu ekonomisko ieguvumu, šo ideju mēģina atdzīvināt no jauna. Pēdējā laikā izveidotas biedrības "Jaunais Zīda Ceļš" un "Arha", akciju sabiedrība "Ūdens transporta sistēma Rīga–Hersona–Astrahaņa", nesen izveidota SIA "Deul" un akciju sabiedrība "Enerģētika un ūdens transports". Taču veids, kādā Daugavas–Dņepras–Volgas ūdensceļa projektu piesaka, nevieš uzticību, uzskata PS novadu dome.

Tāpēc dome aicina valdības atbildīgās institūcijas dot kompetentu vērtējumu par minēto iniciatīvu, bet Latvijas iedzīvotājus ņemt vērā, ka pirms līdzīgu "megaprojektu" uzsākšanas projektu attīstītājam obligāti jāveic ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, kurā jāpiesaista neatkarīgi eksperti, un tikai šie slēdzieni liekami sabiedrības nostājas veidošanas pamatā.

PS Novadu Dome aicina "neļauties vieglas peļņas kārdinājumam un iespējai tikt apkrāptiem un nepieļaut risku uz mūžīgiem laikiem iznīcināt Daugavas senleju ar tās vienreizējām kultūrvēsturiskajām vērtībām".

Iecere izveidot kuģošanas ceļu, kas savienotu Melni, Kaspijas un Baltijas jūru, savienojot upes ar kanāliem, izskanējusi jau iepriekš. Lai kopā ar Baltkrievijas kolēģiem izvērtētu iespēju izmantot Daugavas baseinu kuģošanai, Satiksmes ministrija (SM) janvāra beigās izveidoja darba grupu.

SM informē, ka jautājums par Daugavas izmantošanu kuģošanai apspriests Latvijas un Baltkrievijas starpvaldību komisijas sēdē pērnā gada oktobrī un tad arī AS "Enerģētika un ūdens transports" pārstāvji prezentējuši kuģošanas ideju un aicinājuši abu valstu valdības izveidot starpvaldību darba grupu, lai izvērtētu iespējas izmanto Daugavas baseinu kuģošanai. SM norāda, ir nepieciešami apjomīgi pētījumi, kas dotu iespēju izvērtēt projekta ietekmi uz tautsaimniecību un vidi, kā arī tā ieviešanas izmaksas un ekonomisko pamatojumu.

Pēc AS "Enerģētika un ūdens transports" valdes priekšsēdētāja Ulda Pumpura aprēķiniem, Daugavas ūdensceļa izveidošana varētu izmaksāt aptuveni divus miljardus eiro (1,4 miljardus latu). Pumpura vadītā kompānija, kas pieder ekspremjeram Mārim Gailim, "Rīgas kuģniecības" līdzīpašniekam Vasilijam Meļņikam, "Lido" saimniekam Gunāram Ķirsonam, būvniekam Guntim Rāvim, pārtikas rūpniecības uzņēmējam Atim Sausnītim un citiem sabiedrībā zināmiem uzņēmējiem, Daugavas savienošanu tālāk par Baltkrieviju, attiecīgi ar Dņepru un Volgu, uzskata par lieku.

Savukārt biedrība "Jaunais Zīda ceļš" sākusi parakstu vākšanu par referenduma ierosināšanu Daugavas-Dņepras-Volgas ūdens ceļa izveides atbalstam. No 26.janvāra pie visiem Latvijas notāriem bez maksas jebkurš interesents var parakstīties, lai par projekta "Daugava - Latvijai" realizāciju tiktu ierosināts referendums. Projekts "Daugava - Latvijai" paredz elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem un kuģojama ūdens ceļa izveidi, kas savienos Baltijas, Melno un Kaspijas jūru pa Daugavas, Dņepras un Volgas upēm, mākslīgi izveidotiem ūdens ceļiem un hidrotehniskām būvēm.