Kā norāda "Diena", šā fonda, ko dibinājis Pujats un arī Latvijas luterāņu, baptistu un pareizticīgo baznīcu vadītāji, lielākais finansiālais atbalstītājs līdz šim bijis viens no Latvijas Pirmās partijas līderiem Ainārs Šlesers.
Nauda patlaban atrodas Aglonas pagasta bankas kontā, taču, ja finansējumu neapgūs, tas jāatdod valsts budžetam. Lai to nepieļautu, KPF mēģina naudu iegūt savās rokās. Naudas ieskaitīšana fondā būtu "īsākais ceļš" katlumājas remontam, laikrakstam skaidrojis Pujats, kurš uzskata, ka projektu aizkavējusi pašvaldība un, lai to īstenotu, "jābūt norādījumam no augšas".
Taču Tieslietu ministrija, kuras pārraudzībā ir Reliģisko lietu pārvalde, vakar nolēmusi šo jautājumu izskatīšanai valdībā nevirzīt. Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa (JL) laikrakstam skaidrojusi, ka finansējuma piešķiršana nav pamatota ar projektiem un aprēķiniem, tāpēc tam nav likumīga pamata.
"Mani izbrīna, ka nauda jāpārskaita kaut kādam fondam," sacījusi ministre.
Kā "Diena" noskaidrojusi sarunās ar Preiļu rajona pašvaldību pārstāvjiem un Aglonas bazilikas vadību, augustā kā investīcija pašvaldībai ģimnāzijas remontam iedalītie 250 000 latu joprojām nav izmantoti, jo atbildīgais apsaimniekotājs - Aglonas bazilikas draudze - nav uzsācis plānot un projektēt skolas renovāciju.
Aglonas bazilikas dekāns un katoļu ģimnāzijas apsaimniekotājs Andrejs Aglonietis gan neizdarībā vaino pašvaldību, kas bazilikai neesot pārskaitījusi naudu, solot "tikt galā pašu spēkiem", un aizbildinoties, ka to neļauj likumdošana.
Lai naudu pārskaitītu, nepieciešams likumīgs pamatojums - renovācijas projekts un aprēķini, "Dienai" skaidrojusi Aglonas pagasta priekšsēdētāja Helēna Streiķe, bet Aglonietis esot prasījis naudu ieskaitīt bazilikas kontā "pa taisno".
Ar lūgumiem naudu pārskaitīt baznīcas kontā Aglonietis vērsies arī pie bijušā izglītības un zinātnes ministra Jura Radzeviča (LPP), kurš Streiķi esot mēģinājis pārliecināt, ka nauda jāpārskaita saskaņā ar likumu par starptautiskās nozīmes Aglonas svētvietu. Kad arī tas nelīdzējis, Aglonietis vērsies pie bijušā premjera Induļa Emša (ZZS), taču tad kritusi valdība.
Ģimnāzijas apsaimniekotājam vienīgie aprēķini ir par apkures katla maiņu, tas varētu izmaksāt ap 95 000 latu. Tālāk izstrādāt projektu bazilika piekrīt tikai pēc finansējuma saņemšanas.
Kā atgādina laikraksts, 250 000 latu katoļu privātskolai ar aptuveni 20 audzēkņiem deputāti piešķīra laikā, kad citai šā pagasta skolai Aglonas internātskolai, kurā mācās ap 200 bērnu, gribēja liegt mērķdotācijas. Skolai draudēja pat slēgšana.
Izbrīnīts par to, kāpēc valdība atvēlēja naudu katoļu ģimnāzijas remontiem bez projektiem un aprēķiniem, ir Preiļu rajona padomes galva Arvīds Soldāns. Viņš uzskata, ka bazilikas dekānam politiķi naudu iedevuši "uz dullo" un tās pietiktu, lai uzceltu katlumāju, kas apkurinātu veselu ciematu, tāpēc apšaubāms izskatās pats investīcijas mērķis.
Aglonietis "Dienai" apliecinājis, ka palīdzība nākusi neilgi pēc tam, kad jūnijā Šlesers apmeklējis Aglonu, kur viņam izrādīta katoļu ģimnāzija un tās katlumāja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
