Krievija "ir gatava turpināt darbu ar latviešu un igauņu partneriem" attiecībā uz robežlīgumu noslēgšanu, taču Maskava rīkojusies pareizi, atsaucot savu parakstu robežlīgumā ar Igauniju, svētdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Pēc Krievijas prezidenta teiktā, atsauces uz Tartu miera līgumu "rada pamatu teritoriālām pretenzijām pret Krieviju". "Tam mēs nekad nepiekritīsim," viņš piebilda.
Šodien intervijā Latvijas Radio ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) pozitīvi novērtēja Krievijas prezidenta teikto, akcentējot, ka arī Latvija ir gatava turpmākajam dialogam ar kaimiņvalsti.
Kā atgādināja ministrs, dialogs ar Krieviju pārtrūka kādu laiku atpakaļ, taču tas nenozīmē, ka valstis pie robežlīguma jautājumiem vairs nevar atgriezties.
Pabriks uzsvēra, ka tas, kā Latvijai trūka attiecībās ar Krieviju pēdējo septiņu gadu laikā, ir iespēja sēsties pie sarunu galda.
Kā ziņots, Krievijas Ārlietu ministrija pirmdien pavēstīja Igaunijai, ka uzsāk procedūru, lai Krieviju atbrīvotu no saistībām, kas noteiktas 18.maijā Maskavā parakstītajā robežlīgumā ar Tallinu, jo Igaunijas parlaments iekļāvis līguma preambulā netiešus atgādinājumus par padomju okupāciju. Kā uzskata Maskava, tas ļautu Igaunijai nākotnē izvirzīt teritoriālas un mantiskas pretenzijas Krievijas Federācijai.
Igaunijas Ārlietu ministrija savukārt norādīja, ka Krievija nav pacentusies pat kārtīgi izstudēt noslēgtā līguma tekstu.
Pirms tam Krievija atteicās parakstīt robežlīgumu ar Latviju, jo Latvijas valdība pieņēma lēmumu pievienot tam vienpusēju deklarāciju, kurā bija atsauce uz 1920.gada miera līgumu.
Latvijas pārstāvji skaidro, ka deklarācija nepieciešama, lai robežlīgums nebūtu pretrunā ar Satversmi.