Latvijas vieglo taksometru arodbiedrības un Latvijas autopārvadātāju arodbiedrības vadītāji Vitālijs Reinbahs, Valdis Rozēns un Raimonds Gailis jau kopš maija cenšas pierādīt, ka LBAS pastāv nelikumīgi.
Raidījums skaidro, ka norma, ka jaunas firmas un arodbiedrības komercreģistrā un arodbiedrību reģistrā ir iespējams reģistrēt ar vienu nosaukumu attiecas tikai uz uzņēmumiem, kamēr uz arodbiedrībām - nē. Līdz ar to ikviens var reģistrēt jaunu organizāciju ar nosaukumu, kas pieder jau pastāvošai organizācijai.
Abas organizācijas, kuras pēc "Nekā personīga" informācijas, nav viegli sameklējamas jau maijā vēlējušās reģistrēt organizāciju ar "Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības" nosaukumu.
Uzņēmumu reģistra valsts galvenais notārs Ringolds Balodis raidījumam sacījis, ka "mēs vēlamies rast maksimums daudz šos argumentus par un pret, lai izvērtētu un nepieļautu nekādu kļūdu un tikai tad pieņemsim lēmumu". Tiesa, viņš atzinis, ka jebkurā gadījumā sekos tiesu darbi, jo kāda no pusēm nebūs apmierināta ar UR lēmumu. Balodis norādījis, ka gala lēmums jāpieņem līdz 8. novembrim.
Raidījums akcentē, ka organizāciju ar LBAS vārdu pēdējā pusgada laikā centušies piereģistrēt jau četras reizes. Abu mazpazīstamo arodbiedrību līderi uzsvēruši, ka neviens "aiz viņiem" nestāv un viņu rīcība ir patstāvīga. Pēc viņu norādītā, LBAS nelikumīgi arī esot apvienojušas citas arodbiedrības. Likums ļaujot piesaistīt tikai atsevišķas personas. Tāpēc taksisti Krīgera arodbiedrību pieprasa no arodbiedrību reģistra izslēgt, kas nozīmētu tās juridisku likvidēšanu, atzīmē raidījums.
Savukārt Krīgers raidījumam paudis, ka šādas aktivitātes saistītas ar arodbiedrību aktīvo iesasitīšanos referenduma rīkošanā par tautas tiesībām atlaist Saeimu un strīdiem ar valdību par valsts budžeta veidošanu. "Es jau daudz esmu izteicies par sīkajām latviskajām cūcībām, ko valdošās partijas pret mums mēģina realizē," sacīja Krīgers.
LBAS pēdējo mēnešu laikā vairakkārt sagādājusi galvassāpes valdošajai koalīcijai. Vispirms tieši pēc LBAS iniciatīvas notika referendums par tiesībām atlaist Saeimu. Referendumā piedāvātie Satversmes grozījumi netika pieņemti, tomēr Saeima un tās komisijas ir spiestas skatīt izmaiņas likumdošanā, kas pieļautu tās atlaišanu.
Savukārt pēdējā laika LBAS aktivitātes skar nākamā gada budžetu. Lai arī valdība tā projektu jau nosūtījusi uz Saeimu, arodbiedrības ietiepīgi turpina apgalvot, ka naudu algu palielināšanai atbilstoši inflācijai vēl var atrast. LBAS jau norādījusi, ka tā par šiem jautājumiem turpinās runāt arī Saeimā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
