Raidījums: par 1. slimnīcas nodaļas slēgšanu valstij draud soda nauda

Pēc raidījuma rīcībā esošās informācijas, Latvijai var būt jāmaksā soda nauda par nu jau nelietderīgi iztērēto Eiropas fondu naudu, ko savulaik ieguldīja ārstniecības iestādes attīstībā.

Savulaik ar Eiropas institūcijām noslēgtais līgums par 1. slimnīcas attīstību paredz, ka neatliekamās palīdzības sniegšana ir jāturpina līdz 2011. gada 29. septembrim, kad beidzas minimālais projekta darbības piecu gadu termiņš. Taču tā kā Latvija, un konkrēti Veselības ministrija, nolēma, ka taupības nolūkos slimnīca ir jāslēdz 2009. gadā, tad līgums varētu būt pārkāpts.

Rīgas 1. slimnīcas valdes priekšsēdētājs Andrejs Pavārs raidījumam norāda, ka par šo faktu ir informējis Veselības ministriju, taču atbildi nav saņēmis. "Šis jautājums tika skaidri formulēts un pateikts. Uz viņu netika dota atbilde [..] Šī informācija ministrijai ir zināma," teica Pavārs. Viņš arī pauda izpratni par to, kāpēc ministrija neatbild. "Bet, ko tad, lai viņi atbild? Klausieties! Nu, noliksim sevi viņu vietā [..] Nu, tūlīt jau ir 2010. gads, vēl viņiem par šo tēmu jānoturas viens gads un 10 mēneši. Pa to laiku nomainīsies vēl četri ministri un pieci valsts sekretāri!," teica Pavārs.

Veselības ministrija raidījumam rakstiski paudusi, ka projekta īstenošana ir jānodrošina līdz 2010. gada 8. janvārim, turklāt, sākot ar nākamo gadu, tajā darbosies traumu punkts. Pretējās domās ir projekta uzraugi. Centrālās Finanšu un līgumu aģentūras direktora vietniece Anita Krūmiņa norādīja, ka nekāda informācija no ministrijas nav saņemta. Taču gadījumā, ja slimnīcas slēgšana patiešām ir pretēja līguma teiktajam, tad Latvijai var būt jāmaksā soda nauda aptuveni pusmiljona eiro (aptuveni 0,25 miljoni latu) apmērā. Turklāt nelietderīgi būtu izmantots 71 000 latu Latvijas līdzfinansējuma. "Tā varētu būt vai nu daļēja, vai pilnīga piešķirtā finansējuma atmaksa," teica Krūmiņa.

Tādā gadījumā var būt apdraudēts tas ietaupījuma apmērs, ko valsts bija ieplānojusi, slēdzot Rīgas 1. slimnīcu. Jo zaudējumus veidos gan slimnīcas plānotā, taču nenopelnītā peļņa, gan par bezdarbniekiem kļuvušo mediķu slogs uz sociālo budžetu. "Būtu svarīgi, ja [veselības] ministrei [Baibai Rozentālei [TP]] un viņas komandai rastos saprāts, ka mūsu slimnīcas likvidēšana absolūti nedod nekādu ieguvumu. Vismaz tuvākajiem gadiem," saka Pavārs.

Savulaik Eiropas saņemtā nauda un Latvijas līdzfinansējums bija izmantots telpu renovācijai un aparatūras iegādei.

7. decembra nedēļa bija pēdējā, kad Rīgas 1. slimnīca pastāvēja kā diennakts stacionārs, kurā sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību. Taupības dēļ slēgšana notiek divas nedēļas ātrāk kā paredzēts agrāk. Darbu zaudēs ap 200 darbinieku.