Rākins īsi pēc ievēlēšanas amatā žurnālistiem atzina, ka daži likumi būs jāraksta no jauna, taču konkrētus piemērus neminēja. "Likumu pilnveidošana ir nepieciešama straujā dzīves tempa dēļ," sacīja Rākins.
Viņš arī pieļāva iespēju, ka nākotnē ieviesīs pilnīgu vai daļēju sabiedrisko mediju abonentmaksu, kas līdz šim nav guvis Saeimas un sabiedrības atbalstu.
Tāpat Rākins pieļāva, ka nākotnē varētu darboties atsevišķi sabiedrisko raidorganizāciju un komerciālo raidorganizāciju padome.
Jau vēstīts, ka "Jaunā laika" virzīto Rākinu NRTVP priekšsēdētāja amatā ceturtdien ievēlēja otrajā balsošanas kārtā ar minimālu pārsvaru - par viņu balsoja pieci no deviņiem padomes locekļiem. P ar otru kandidāti Latvijas Pirmās partijas virzīto Unu Ulmi-Silu atdotas četras balsis. Pirmajā vēlēšanu kārtā uz NRTVP priekšsēdētājas amatu kandidēja arī savulaik no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas virzītā Dace Ķezbere, taču pirmajā kārtā par viņu balsoja tikai viens padomes loceklis.
Priekšsēdētāja amatam sākotnēji bija izvirzīti pieci kandidāti, taču Tautas partijas virzītais Pēteris Bankovskis un Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Aivars Berķis savas kandidatūras atsauca.
Jau vēstīts, ka arī Saeimā NRTVP locekļu vēlēšanas ieilga un tikai pēc septiņām vēlēšanu kārtām padomi izdevās nokomplektēt.
NRTVP Saeima ievēlēja divus Zaļo un zemnieku savienības izvirzītos kandidātus - bijušo žurnālistu Berķi un aktieri Imantu Skrastiņu, Latvijas Pirmās partijas izvirzīto bijušo Ministru prezidenta Aināra Šlesera padomnieci Ulmi-Silu, partijas "Jaunais laiks" izvirzīto Rākinu un Tautas partijas virzīto kandidātu Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētāju Bankovski, kā arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" virzīto kandidāti 7.Saeimas deputāti Aīdu Prēdeli. Darbu padomē turpina Oļģerts Dzenītis, Andris Mellakauls un Ķezbere.
Nozares pārstāvji – Rākins ir labs speciālists
Mediju speciālisti Rākinu vērtē kā pieredzējušu speciālistu, kurš labi pārzina elektronisko mediju darba specifiku un turklāt ir nosvērts cilvēks, liecina BNS veiktā aptauja.
Bijušais NRTVP vadītājs Ojārs Rubenis pauda, ka Rākins ir "mediju cilvēks" un viņš ļoti labi pārzina situāciju gan televīzijā, gan arī radio. "Katrā ziņā tas ir ļoti labi, ka padomi nevadīs cilvēks, kurš vienkārši ir nācis un no malas ielēcis cilvēks," pauda Rubenis.
Viņš uzsvēra, ka Rākinam priekšā ir ļoti sarežģīts darbs, jo nepieciešams pilnveidot likumus par elektroniskajiem medijiem, tāpat aktualizējusies ideja par politiskās reklāmas aizliegšanu elektroniskajos medijos.
Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts stāstīja, ka iepriekšējās padomes laikā Rākins pārraudzīja Latvijas Radio darbu un viņš pārraudzītāja darbā, "pat gribot, nevar neko negatīvu atcerēties". Ar Rākinu esot bijušas asas diskusijas, galvenokārt par paņēmieniem un tehnoloģijām.
"Imants ir apdāvināts un tolerants cilvēks," sacīja Kolāts.
Viņš Rākina ievēlēšanu uzskata par "pavisam loģisku variantu", jo jaunajā padomē nevienai partijai nav īpašs pārsvars, savukārt JL ir dominējošais Saeimā. Kolāts gandrīz izslēdza partiju ietekmi NRTVP, jo priekšsēdētājs viens pats "neko īpašu nevar izdarīt", tomēr novēlēja, lai Saeimas haotiskums nepāriet padomes darbā.
Kolāts norādīja, ka padomei būtu jāpievēršas likumu un sabiedrisko mediju finansēšanas sakārtošanai.
Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Uldis Grava uzskata, ka Rākins ir speciālists, kurš labi pārzina televīzijas specifiku, pavēstīja, LTV preses sekretāre Ingrīda Šmite. Viņa norādīja, ka vairāk nekā gada laikā, kopš Grava vada LTV, viņam ar Rākinu izveidojusies konstruktīva sadarbība. "Uz šādiem lietišķiem un konstruktīviem pamatiem, cerams, būs arī tālākā sadarbība," sacīja Šmite.
Bijušais Latvijas LTV Rolands Tjarve norādīja, ka Rākins ir viens no nedaudzajiem profesionāļiem padomē, kurš nepaļaujas uz emocijām. "Viņš saprot to lietu gan kā NRTVP loceklis, gan bijušais LTV ģenerāldirektors," sacīja Tjarve.
Viņš atzina, ka gan iepriekšējā, gan pašreizējā padomē nav daudz mediju tirgus speciālistu un "tā ir traģēdija Latvijas medijiem".
Lai strādātu veiksmīgi un iegūtu mediju uzticību, NRTVP būtu jāpievēršas tikai niansēm, piemēram, vardarbības problēmai medijos, bet tirgus sakārtošanai jākonsultējas ar ekspertiem.
Iepriekšējās padomes darbu Tjarve novērtēja ar vārdiem "viss ir garām", jo to vadījušas "personīgās simpātijas un antipātijas, saplusotas ar politiskām interesēm".
Kā svarīgākos darbus Tjarve minēja sabiedrisko mediju finansēšanas jautājumu risināšanu un mediju tirgus sakārtošanu, jo Latvijā elektronisko mediju skaits uz vienu iedzīvotāju ir ļoti liels. Tāpat būtu jāmaina mediju jomas likumi, kas jāizstrādā nevis politiķiem, bet padomei sadarbībā ar "reāliem speciālistiem". Jāseko arī jaunākajām tehnoloģijām, jo digitālā televīzija agri vai vēlu parādīsies un laikā, kad skatītāji varēs paši komplektēt televīzijas programmas, būs jādomā, kas notiks ar vietējo programmu ražošanu.
Arī bijušais NRTVP loceklis Baldūrs Apinis pauda, ka Rākins ir pieredzējis speciālists, kuram mediju darbs nav svešs. "Es viņu augstu vērtēju kā bijušo kolēģi, kurš bijis labs gan mediju darbā, gan kā administrators," sacīja Apnis.
Viņš vēlēja jaunajam NRTVP vadītājam spēt pieņemt politiski neatkarīgus lēmumus, bet vai tas būs iespējams, Apinis nevarēja prognozēt. "Man jau arī liekas nepieļaujama visa tā politiskā jezga ap NRTVP locekļu ievēlēšanu, bet šī politiskā sīkrosīšanās jāatdala no Rākina personiskajām īpašībām," viņš teica.
Bijušais LTV ģenerāldirektors Olafs Pulks sacīja, ka no padomē ievēlētajiem pārstāvjiem Rākins, "pēc papīriem", bijis vispiemērotākais vadītāja postenim. "Man gan jāizsaka nožēla, ka NRTVP izveidojusies par tādu mazo Saeimu. Padome, kam pēc būtības jāaizstāv sabiedrības intereses, aizstāv politiķu intereses. Bet tas, ka jau iepriekš partijas nekautrējās publiski pavēstīt, kam vajadzētu padomi vadīt, uzskatāms par rupju iejaukšanos," sacīja Pulks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
