Reģionu pārvaldību paredz uz plānošanas reģionu bāzes; vēlētas pašvaldības neiesaka
Foto: LETA

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais un otrdien, 28. janvārī, valdībā izskatītais informatīvais ziņojums "Par plānošanas reģionu darbības pilnveidošanu" iesaka valsts reģionālās pārvaldes darbību pilnveidot uz piecu plānošanas reģionu bāzes, neveidojot otrā līmeņa vēlētas pašvaldības. Ministru kabinets uzdevis līdz 1. martam ministrijām iesniegt priekšlikumus par reģionālajam pārvaldes līmenim nododamajām kompetencēm, uzdevumiem un finansējuma avotiem, bet VARAM līdz 31. oktobrim izstrādāt konceptuālo ziņojumu par reģionālās pārvaldes līmeņa darbības uzlabošanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valdības otrdien apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā ietverts pārskats par plānošanas reģionu pašreizējo tiesisko regulējumu, funkcijām un nozīmi reģionālās attīstības veicināšanā, kā arī uzdevums nozaru ministrijām iesniegt priekšlikumus VARAM par kompetencēm, ko ministrijas būtu gatavas nodot reģionālajam pārvaldes līmenim.

Informatīvais ziņojums sagatavots saskaņā ar valdības rīcības plānu, kurā noteikts izvērtēt otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamību un, saņemot pozitīvu vērtējumu, īstenot izmēģinājuma projektu. Arī Saeima pērn martā pieņēma lēmumu "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu", kas paredz valdībai iesniegt Saeimai ziņojumu, kurā izvērtēts valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma (apriņķu) izveidošanas pamatojums.

Latvijas teritoriālajā attīstībā vienmēr nozīmīga loma būs reģionālajiem projektiem, kur iesaistītas vairākas pašvaldības, investīciju piesaistei reģionālā līmenī, ekosistēmu izveidei un attīstībai, cilvēkkapitāla piesaistei atbilstoši reģionālajam pieprasījumam un mobilitātei. Tāpēc ir jāizvērtē plānošanas reģioni kā reģionālās pārvaldes iestādes perspektīva un stabilitāte ilgtermiņā, norāda VARAM.

Pamatojoties uz ministriju iesniegtajiem priekšlikumiem, VARAM izstrādās konceptuālo ziņojumu par reģionālās pārvaldes līmeņa darbības uzlabošanu. Tajā tiks izvērtēti iespējamie reģionālā līmeņa pārvaldes modeļi – ņemot vērā konkurētspēju un lomu reģionālās attīstības atšķirību mazināšanā, tiks vērtētas iespējamās kompetences, funkcijas un pārvaldības modeļi.

Izstrādes gaitā VARAM organizēs pārrunas ar nozaru ministrijām, plānošanas reģioniem, Latvijas pašvaldību savienību un citām institūcijām.

Tikmēr informatīvajā ziņojumā VARAM norāda, ka otrā līmeņa vēlētu pašvaldību izveide VARAM ieskatā būtu pretēji reformas mērķiem, kas vērsti uz valsts pārvaldes aparāta samazināšanu, efektivitātes un produktivitātes celšanu – racionālu valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu izmantošanu. Atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Igaunijā un Lietuvā, pamatā visus jautājumus iedzīvotājiem risina pirmajā līmenī, t.i., vietējo pašvaldību līmeni un netiek veidotas otrā līmeņa pašvaldības, bet ir izveidoti reģioni vai tamlīdzīgas teritorijas, kurās tiek īstenota sadarbība un darbības koordinācija starp pašvaldībām un dažādām valsts institūcijām.

"Līdz ar to jau esošā plānošanas reģiona kā reģionālā līmeņa institūcija būtu izmantojama gan reģionālo projektu izstrādē un vadībā, kā arī valsts un pašvaldību un to institūciju darbības koordinācijā reģionālajā līmenī," teikts ziņojumā. VARAM, pildot valdības rīcības plānā un Saeimas lēmumā noteikto uzdevumu par valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma (apriņķu) ieviešanas nepieciešamību, piedāvā – neveidot otrā līmeņa vēlētās pašvaldības, bet uzlabot jau esošo reģionālā līmeņa pārvaldi jeb plānošanas reģiona institūciju, veicot uzlabojumus gan to pārvaldes modelī, gan to veicamo funkciju un uzdevumu klāstā. Uzlaboto pārvaldes modeli plānots veidot kā sadarbības platformu starp pašvaldībām un nozaru ministrijām. Precīzāks plānošanas reģiona darbības modelis būtu piedāvājams pēc nozaru ministriju informācijas apkopošanas par tam nododamo kompetenci vai uzdevumiem.

"Attiecīgi, pilnveidojot plānošanas reģiona funkcionālo, finansiālo un pārvaldes statusu, VARAM ieskatā reģionālajā līmenī ir saglabājami plānošanas reģioni," secina VARAM.

Patlaban plānošanas reģionu statuss un būtiskākā to kompetence noteikta Reģionālās attīstības likumā, Diasporas likumā, Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā un Teritorijas attīstības plānošanas likumā. Atvasinātas publiskās personas iestādes statusā tie darbojas no 2006. gada 1. augusta. Latvijā izveidoti pieci plānošanas reģioni – Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales. Ministru kabinets ir noteicis plānošanas reģionos ietilpstošās pilsētu un novadu administratīvās teritorijas.

Saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu lēmējorgāns ir plānošanas reģiona attīstības padome, kuru no attiecīgo pašvaldību deputātiem ievēlē plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulce. Plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju ievēlē padome no tajā ievēlētajiem padomes locekļiem. Plānošanas reģiona attīstības padomes lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka attiecīgā plānošanas reģiona nolikums. Šobrīd lēmumu pieņemšana notiek ar klātesošo deputātu balsu vairākumu, izņemot Latgalē, kur saskaņā ar nolikumu lēmums tiek pieņemts, ja par to ir nobalsojusi vairāk nekā puse no deputātiem un par lēmuma pieņemšanu nobalsojušie pārstāv ne mazāk kā pusi no plānošanas reģiona pašvaldību iedzīvotāju kopskaita.

Plānošanas reģiona darbību gan no institucionālā un funkcionālā aspekta pārrauga VARAM. Tāpat funkcionālo pārraudzību veic tā institūcija, kura ir deleģējusi pārvaldes uzdevumus. Lai veiktu pārraudzību par valsts budžeta finansējuma izlietojumu, VARAM ar plānošanas reģionu slēdz ikgadējo vienošanos, kuras neatņemama sastāvdaļa ir darba plāns, kurā ir definēti rezultatīvie rādītāji par pamatfunkciju izpildi un tie ir sasaistē ar likuma par valsts budžetu kārtējam gadam paskaidrojumos definētajiem rezultatīvajiem rādītājiem.

Saskaņā ar Reģionālās attīstības likumā noteikto, plānošanas reģiona finansēšanas avoti var būt: valsts budžets, pašvaldību budžeti, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi, juridisko un fizisko personu maksājumi, tajā skaitā ziedojumi.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Novadu reforma Ministru kabinets VARAM
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form