Regulators aicina vērtēt Kampara kompetenci un rīcības tiesiskumu

Regulators norāda, ka ministra rīcība skar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu un ilgtermiņā var būtiski kaitēt sabiedrības interesēm un radīt reālu apdraudējumu Latvijas energoapgādes neatkarībai un drošībai, jo var ietekmēt SPRK spējas veikt nacionālajos un Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās funkcijas.

Regulators norāda, ka Kampars Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien iesniedza protokollēmuma projektu, kurā bija ietverts uzdevums SPRK izvērtēt iespējas sabiedrisko pakalpojumu tarifos paredzēt izmaksu posteni neatgūstamo parādu kompensēšanai. "Uzdevumu došana regulatoram ar tās funkciju izpildi saistītos jautājumos ir klajš SPRK neatkarības pārkāpums, un šādas ekonomikas ministra iniciatīvas kategoriski nav pieļaujamas, jo SPRK ir neatkarīga likumā par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem noteikto funkciju pildīšanā, kā arī savu funkciju pildīšanā nav padota valsts vai pašvaldību institūcijām," uzsver regulators.

Komisija uzskata, ka šāda rīcība liecina "vai nu par klaju ministra nekompetenci vai arī kādu interešu lobēšanu, nerēķinoties ar sabiedrības interesēm".

SPRK padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš jau iepriekš skaidroja, ka šis ierosinājums pēc būtības paredz sodīt godīgos maksātājus, jo tādējādi parādi tiek pārlikti uz godīgajiem maksātājiem un tiek grauta visa sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas sistēma.

Tajā pašā laikā ministrs kavējot tiesību aktu projektu sagatavošanu, kas izriet no tā dēvētās "Trešās enerģētikas paketes" prasībām, kuras visām ES dalībvalstīm ir jāievieš nacionālajos tiesību aktos līdz 2011.gada 3.martam. ES direktīvu prasību neizpildes sekas papildus nenoteiktībai nozarē būs tiesvedība un iespējamās soda sankcijas pret Latvijas valsti no Eiropas Komisijas (EK) puses, teikts SPRK paziņojumā.

Regulators skaidro, ka šā gada 4.janvāra sēdē MK pieņēma rīkojumu par nepieciešamajām darbībām, kas Ekonomikas ministrijai (EM) veicamas - saskaņojot ar SPRK, līdz 2011.gada 31.janvārim jāiesniedz izskatīšanai valdībā tiesību aktu projekti, ar kuriem jāievieš ES direktīvās noteiktie principi ne tikai saistībā ar pārvades sistēmas operatora nodalīšanu, bet arī ar regulatora statusa un neatkarības nostiprināšanu un rīcībspēju. Taču SPRK joprojām neesot saņēmusi izvērtēšanai visus atbilstošos tiesību aktu projektus.

Regulators uzsver, ka "šī kavēšanās ir gluži pretēja MK lemtajam, Baltijas ministru prezidentu un EK savstarpēji saskaņojam plānam elektrotīklu starpsavienojumu izveidē un tirgu integrācijā (BEMIP)". "Tādējādi tā var radīt reālu apdraudējumu Latvijas energoapgādes neatkarībai un drošībai, kavē elektroenerģijas biržas izveidi gan Latvijā, gan kopumā Baltijā, kā arī Baltijas un Skandināvijas elektrības tirgu integrāciju un starpsavienojumu izveidi ar Eiropas kopienas valstīm," norāda komisija.

Tādēļ SPRK aicina Ministru prezidentu izvērtēt ekonomikas ministra rīcības atbilstību normatīvajiem aktiem un MK dotajiem uzdevumiem, kā arī iespēju robežās rast risinājumu, lai nodrošinātu tiesību aktiem un ministra kompetencei atbilstošu EM darbību, nepieļaujot nepamatotu un nekompetentu iejaukšanos regulatora funkciju izpildē, kas var nopietni kaitēt visas sabiedrības interesēm.

Jau vēstīts, ka regulators arī iepriekš asi kritizējis Kampara rīcību, bet konflikts saasinājās saistībā ar Ekonomikas ministrijas rosinātajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, kas paredz, ka no naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtinātu nekustamo īpašumu, pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas būs jāveic maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un komunālajiem pakalpojumiem. Ņemot vērā Latvijas Komercbanku asociācijas un Tieslietu ministrijas iebildumus, valdība nolēma gala lēmumu šajā jautājumā atstāt Saeimai, bet uzdeva SPRK savas kompetences ietvaros izvērtēt iespējas mainīt sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku, paredzot tajos iekļaut neatgūstamo parādu kompensāciju. Regulators šo uzdevumu asi kritizēja, savukārt Kampars aicināja komisiju nedezinformēt sabiedrību.

Valdībā skatītais likumprojekts paredz, ka prasījumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas, kā arī maksas par komunālajiem pakalpojumiem piedziņu, nepārsniedzot 10% no izsolē iegūtās summas, apmierināmi nākamie uzreiz pēc to darbinieku prasījumu par darba algu izmaksu, kuri saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu, un ar viņu darba algām saistītie sociālās apdrošināšanas maksājumu apmierināšanas un prasījumiem par nodokļu maksājumiem, kas maksājami par šo nekustamo īpašumu. Plānots, ka šī norma darbotos pārejas periodā līdz 2014.gada beigām.