Foto: DELFI

Sodot nepilngadīgos par izdarītajiem likumpārkāpumiem, galvenajam soda mērķim jābūt resocializācijai, otrdien, 1. oktobrī, viesojoties Valsts probācijas dienestā (VPD), akcentējuši Saeimas Juridiskās komisijas deputāti.

Saeimas preses dienestā portālu "Delfi" informēja, ka Juridiskās komisijas deputāti otrdien bija devušies uz izbraukuma sēdi VPD, kur tikās ar tā pārstāvjiem, lai pārrunātu šobrīd Saeimā pirmajā lasījumā atbalstīto nepilngadīgo kriminālatbildības reformu, kā arī iepazītos ar dienesta ikdienas darbu.

Pārrunājot VPD darbu ar nepilngadīgajiem, probācijas programmu vecākā eksperte Krista Skara informējusi, ka dienesta klientu lokā 27% ir personas vecumā no 14 līdz 25 gadiem.

Deputāti ar VPD pārstāvjiem pārsprieduši jauniešu un pieaugušo probācijas procesa atšķirības. Skara klātesošos iepazīstinājusi ar sociālās uzvedības korekcijas programmu un uzsvērusi, ka mērķtiecīgs, klientu vecumam atbilstošs darbs ir būtisks, lai panāktu personu resocializāciju.

Nepilngadīgo kriminālatbildības reformu paredzēts īstenot, veicot grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā. Grozījumu mērķis ir samazināt to gadījumu skaitu, kad nepilngadīgajiem piemēro kriminālatbildību, un veicināt viņu veiksmīgāku integrāciju sabiedrībā un darba tirgū, informē Saeimas preses dienestā. Ar likumu grozījumiem arī paredzēts noteikt, ka brīvības atņemšanu nepilngadīgajam piemēros tikai kopā ar probācijas uzraudzību, tā nodrošinot, ka pēc soda izciešanas tiks turpināts darbs pie nepilngadīgā resocializācijas, domāšanas un uzvedības maiņas.

Deputāti izbraukuma sēdē apsprieduši arī vairākus citus problēmjautājumus, kas saistīti ar VPD ikdienas darbu, tostarp pārrunājuši darbinieku atalgojuma līmeni, kā arī profesijas prestižu sabiedrībā.

Kā akcentējis VPD vadītājs Mihails Papsujevičs, vidēji viens dienesta darbinieks strādā ar 30 līdz 50 klientiem un visgrūtāk piesaistīt darbiniekus esot tieši Rīgā. Deputāti atzīmējuši, ka nākamā gada budžetā plānotais atalgojuma palielinājums tieslietu sistēmā strādājošajiem, tostarp VPD nodarbinātajiem, varētu mazināt personāla mainību.

VPD darbojas kopš 2003. gada. Tas izveidots, lai sekmētu noziedzības novēršanu valstī, nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi un koordināciju un atslogotu pārējo tiesību aizsardzības iestāžu darbu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!