Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) norādījis, ka Latvija ir labs piemērs Eiropai pragmatisku attiecību veidošanā ar Krieviju.
Stokholmā sniegtā intervijā izdevumam "Financial Times" viņš skaidrojis, ka Krievija tiecas ar Eiropu veidot pragmatiskas un arvien ciešākas attiecības. "Es gribētu ticēt, ka Krievijas valdība ir nonākusi pie secinājuma, ka viņi būtu ar mieru nodibināt pragmatiskas attiecības ar visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm". Riekstiņš arī izteicis pārliecību, ka pēc gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām, labākas attiecības Krievijai būs arī ar tām ES dalībvalstīm, ar kurām Krievija konfliktēja saistībā ar Aleksandra Ļitviņenko nāvi.

Pašreizējās Latvijas un Krievijas attiecības esot balstītas uz konstruktīvu dialogu, kas esot produktīvs gan par spīti atšķirīgajai nostājai attiecībā uz Latvijā dzīvojošo krievvalodīgo iedzīvotāju stāvokoli, gan Rietumeiropas apvainojumiem, ka Krievija enerģijas piegādi izmanto kā politisku ieroci. FT norāda, ka Latvija uz šā fona ziemā "klusi pārsūtīja" no Krievijas eksportēto gāzi atpakaļ uz Rietumkrieviju.

Ministrs uzsvēris, ka attiecības ar Krieviju uzlabojušās pēdējā pusotra gada laikā. To pēdējais pierādījums bijis nesen ratificētais abu valstu robežlīgums. "Dabasgāzes tranzītā mēs esam izveidojuši ļoti labu sadarbību (..) Mums nav neviena paša gadījuma, ko varētu uzskatīt par nelabvēlīgu attiecību izpausmi," viņš skaidrojis.

Tomēr ministrs arī atzinis, lai attiecības patiešām atzītu par labām, vēl esot jārisina daudzi jautājumi. To vidū ir, piemēram, Krievijas iecerētais, taču dabai bīstamais gāzes vads "Nord Stream", kuru iecerēts būvēt Baltijas jūrā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!