Viņš norādīja, ka īstas kara tehnikas pārdošana Krievijai nav tik atzīstami vērtējama kā cita veida sadarbība. Piemēram, laba sadarbība starp NATO un Krieviju izveidojusies attiecībā uz militārajām operācijām Afganistānā. Proti, tur Latvijas kaimiņvalsts sniedz labu palīdzību militārtehnikas tranzītā.
Līdz ar to praktiska sadarbība ir labāka par kara tehnikas pārdošanu.
Tomēr Riekstiņš atzinīgi vērtēja Francijas rīcību par notiekošajām sarunām ar Krieviju informēt savos sabiedrotos, tostarp Latviju. Jo zināms, ka arī citām valstīm bijušas līdzīgas sarunas ar Krieviju, tomēr tās nav par to informējušas Latviju.
Taču kopumā Latvijas un Krievijas attiecībās kopš abu valstu Robežlīguma noslēgšanas vairs neesot tik daudz emociju un retorikas kā pirms tam, secināja ministrs. Viņš atzina, ka ne vienā vien jautājumā vēl joprojām pastāv viedokļu atšķirības, taču tas starp kaimiņvalstīm neesot neparasti. Šobrīd abu valstu attiecības veidojas pozitīvā gultnē, teica Riekstinš.
Jau vēstīts, ka bažas par Krievijas vēlmi iegadāties ultramodernos Francijas karakuģus paudušas daudzas valstis, tai skaitā arī Latvija un pārējās Baltijas valstis. Ja Francijai un Krievijai izdosies vienoties, tas Maskavai būtu pirmais tik modernu bruņojuma tehnoloģiju pirkums no kādas NATO valsts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
