Šobrīd Rīgā krasu bezpajumtniecības pieaugumu neprognozē, taču bezpajumtnieku skaits pakāpeniski, bet gadu no gada tomēr pieaug. Vienlaikus palielinās mājokļa pabalsta pieprasītāju skaits, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaudzis par 60%, portālam “Delfi” pavēstīja Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (PP).
Ņemot vērā ar bezpajumtniecību saistītās tendences, galvaspilsētā šobrīd tiek domāts par alternatīviem pakalpojumiem. Tāpat Rīga arī piedalās Sabiedrības integrācijas fonda nesen uzsāktā projektā, kas ir analogs Somijas "Housing first" jeb "mājoklis vispirms".
Kā vēstīts iepriekš, šīs pieejas laikā atbalsta pakalpojumi bezpajumtniekiem tiek organizēti vienlaicīgi ar dzīvokļa nodrošināšanu, proti, bezpajumtnieki uzsāk patstāvīgu dzīvi savā mājoklī uzreiz pēc iestāšanās programmā. Kopumā pilotprojektā plānots iesaistīt 100 dalībniekus.
Vienlaikus pieaugumu noteikti kompensēs arī iepriekš Covid-19 pandēmijas izteiktākā perioda laikā izveidotie papildu pakalpojumi, norāda Kleinbergs. Arī zupas virtuvju un siltā ēdiena izdales vietu kapacitāte šobrīd ir nedaudz lielāka par pašreizējo pieprasījumu.
"Tas, ko gan mēs prognozējam, ir lielāku mājokļa pabalstu pieprasītāju skaitu energoresursu cenu pieauguma dēļ," atzīst komitejas priekšsēdētājs. Šī pabalsta pieprasītāju skaits iepretim pagājušā gada statistikai ir audzis par 60%. Tādēļ šī gada domes budžetā plānots veikt grozījumus, nodrošinot papildu 1,5 miljonus eiro šim mērķim.
Komentējot ar bezpajumtniecību saistītās tendences un attiecīgo pakalpojumu noslogotību, Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice norāda, ka patversmēs klientu skaits būtiski nepalielinās, jo ārā vēl ir salīdzinoši silts laiks. Patversmēs pieejamo vietu skaitu arī iespējams palielināt līdz pat 1000 vietām, taču, kā atzīmē Brice, pēdējā desmitgadē šāds apmērs nav sasniegts.
Septembrī patversmes un naktspatversmes pakalpojumus dienā izmantoja vidēji 532 personas, kas, salīdzinoši ar pērnā gada septembri, ir par 48 personām jeb 8% mazāk. Tikmēr 30. oktobrī patversmēs uzturējās jau 592 cilvēki.
Rīgas patversmes Dienas centrā bezpajumtniekiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem Katoļu ielā 57 minētajā laika periodā šo pakalpojumu dienā saņēma vidēji 67 personas. Salīdzinot datus ar pērnā gada septembri, secināms, ka kopskaits palielinājies par 27 personām. Brice piezīmē, ka klientu skaits Dienas centrā ir lielāks, jo samazinājās epidemioloģiskās drošības prasības, piemēram, klientiem nav jālieto sejas maskas.
Rīgas dome arī līdzfinansē zupas virtuves pakalpojumu. Šī gada septembrī līdzfinansējums šim pakalpojumam bija līdz 555 porcijām dienā, piecas reizes nedēļā.
Rīgā ir četras šādas zupas virtuves – Daugavgrīvas ielā 1, Krišjāņa Barona ielā 126, Krišjāņa Barona ielā 56 un Zandartu ielā 2A.
Septembrī zupas virtuvēs organizācijas ir izdalījušas 22 790 porcijas, no kurām 12 352 ir līdzfinansējusi Rīgas dome. Salīdzinot ar pērnā gada septembri, novērojams neliels pieaugums, proti, pērn septembrī izdalītas tika 21 204 porcijas, no kurām arī 12 352 bija līdzfinansējusi Rīgas dome. Zupas virtuves apkalpo visus ēst gribētājus, jo, kā norāda domē, ļoti būtiski vismaz vienreiz dienā saņemt siltu maltīti.
Rīga arī nodrošina ēdināšanas pakalpojums mazaizsargāto personu grupām. Šāds pakalpojums tiek sniegts kopumā deviņās vietās – Slokas ielā 33, Kaņepju ielā 16, Gobas ielā 23, Ziepju ielā 13, Maskavas ielā 264, Maskavas ielā 250A, Aptieka ielā 8, Meldru ielā 2 un Brīvības gatvē 369.
Septembra laikā dome kopā finansējusi 29 810 porcijas, kas, salīdzinot ar 2021. gada septembrī, ir par 133 porcijām mazāk.
Kā vēstīts, pērn no domes budžeta pašvaldības patversmju vai naktspatversmju pakalpojumu finansēšanai izlietoti 1,16 miljoni eiro, savukārt pakalpojuma finansēšanai līgumorganizāciju patversmēs vai naktspatversmēs – 1,74 miljoni eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
