Rīga

Vēlēšanu iecirkņi

1992.gada 10.jūnija likums “Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību” kardināli mainīja pilsētas pārvaldes sistēmu. Par Rīgas augstāko lēmējinstitūciju kļuva Rīgas dome, kas sastāvēja no 60 deputātiem. 30 domniekus ievēlēja Rīgas pilsētas padome no sava sastāva, bet katra rajona padome - vēl piecus domniekus. Par Rīgas domes priekšsēdētāju ievēlēja Andri Teikmani.

1993.gada 26.augustā Rīgas dome pieņēma lēmumu “Par Rīgas pašvaldības reformu”, kurā ierosināja Saeimai izveidot Rīgā viena līmeņa pašvaldību ar vienu lēmējinstitūciju – Rīgas domi 60 domnieku sastāvā un tai pakļautu izpildinstitūciju - Rīgas pilsētas valdi. 1994.gada 19.maijā Saeima pieņēma šādu likumu, saskaņā ar kuru 1994.gada 29.maijā pašvaldību vēlēšanās ievēlēja Rīgas domi.

Rīgā tika izveidota viena līmeņa pašvaldība - Rīgas dome ar 60 deputātiem. Par Rīgas domes priekšsēdētāju ievēlēja Māri Purgaili.

1997.gada 9.martā notika pašvaldības vēlēšanas. Par Rīgas Domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Bērziņš (LC). 2000.gada 5.maijā Bērziņš tika apstiprināts par Ministru prezidentu, un jau 9.maijā par Rīgas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Ārgalis (toreiz TB/LNNK). Salīdzinot ar iepriekšējā sasaukuma Domi, mainījās arī jaunās Rīgas domes struktūra. Dome no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju un divus viņa vietniekus. Komiteju priekšsēdētāji veidoja Rīgas domes valdi.

2001.gada 11.martā notika kārtējās pašvaldības vēlēšanas. Par Rīgas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Gundars Bojārs (toreiz LSDSP). Rīgas domes valdes vietā tika izveidots Rīgas domes prezidijs, kuru veidoja nevis komiteju, bet domē ievēlēto frakciju pārstāvji.

2005.gada 12.martā notika kārtējās pašvaldības vēlēšanas. Par Rīgas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Aivars Aksenoks (toreiz JL). Taču 2007. gada sākumā par mēru kļuvis TB/LNNK pārstāvis Jānis Birks.

* Informācija - RD