'Riga.lv' un RTAB Rīgas dome trīs gados nesaimnieciski iztērējusi ap 20 miljonus eiro
Foto: F64

Valsts kontrole (VK) revīzijā Rīgas pašvaldībā konstatējusi būtiskus trūkumus biedrībām un nodibinājumiem sniegtā finansējuma plānošanas, piešķiršanas un uzraudzības procesos. No VK aplēsēm izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldība triju gadu laikā nesaimnieciski iztērējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas, portāls "Delfi" uzzināja VK.

VK uzskaita, ka revīzijā atklājušās tādas lietas kā dāsnas pašvaldības budžeta dotācijas, apšaubāmas ziedošanas shēmas, neizprotamas darbības ar preču zīmēm, iespējami fiktīvi darbinieki, neskaidri finansējuma piešķiršanas principi dažādu projektu īstenošanai un nepamatoti tēriņi dažādu izdevumu apmaksai.

Revīzijā VK galveno uzmanību veltīja diviem Rīgas pašvaldības dibinātiem nodibinājumiem: "Rīgas Tūrisma Attīstības birojs" (RTAB) un "Riga.lv". No kopējā revīzijas apjomā iekļautā 26,5 miljonu eiro pašvaldības finansējuma, kas paredzēts biedrībām un nodibinājumiem, 20,9 miljonus saņem šie divi nodibinājumi. VK revīzijā centās noskaidrot, vai nodibinājumi sasnieguši tiem izvirzītos mērķus, kādu izdevumu segšanai izlietots pašvaldības piešķirtais finansējums un vai šo nodibinājumu izveide un uzturēšana vispār bijusi nepieciešama.

Jau 2009. gadā Rīgas dome lēma par budžeta līdzekļu 1,4 miljonu eiro apmērā novirzīšanu Rīgas atpazīstamības veicināšanai, izveidojot nodibinājumu RTAB. Tam bija vēl trīs dibinātāji, kas kopā ieguldīja tikai 8537 eiro. Ieguldot 99,4% naudas, Rīgas domei nodibinājumā ir 70% balsu, bet pārējiem dibinātājiem – katram 10%. Revīzijā konstatēts, ka solījums par pārējo dalībnieku naudas ieguldījumu nākotnē tomēr nav piepildījies.

Revīzijā konstatēts, ka pašvaldība RTAB piešķīrusi tādu finansējuma apjomu, kādu nodibinājums pieprasījis - pat bez jebkādiem pamatojumiem. Iepriekšējo triju gadu laikā (laikā no 2016. gada līdz 2018. gadam ieskaitot) RTAB no pašvaldības saņēmis finansējumu 17 miljonu eiro apmērā. Lielākā daļa šo līdzekļu ieguldīti divu preču zīmju – "Live Riga" un "Meet Riga" popularizēšanā. Abas no tām nepieder ne pašvaldībai, ne arī nodibinājumam, bet gan AS "Air Baltic Corporation" un šobrīd ir ieķīlātas, norāda VK.

2015. gadā RTAB no privātpersonas par 10 tūkstošiem eiro iegādājās preču zīmi "Riga Card", bet 2017. gadā nodibinājuma valde lēma par tās pārdošanu SIA "Rīgas Satiksme" par 1 eiro. Uzreiz pēc tam RTAB izveidoja un reģistrēja jaunu preču zīmi "Riga Pass".

RTAB pildījis arī starpnieka funkcijas, īstenojot pašvaldības vadības izveidotu ziedošanas un dāvināšanas shēmu. No 2016. līdz 2018. gadam caur RTAB ziedoti un dāvināti pašvaldības piešķirtie finanšu līdzekļi gandrīz 1 miljona eiro apmērā.

Revīzijā secināts, ka, iespējams, birojā tika fiktīvi nodarbināti darbinieki. VK darbību rezultātā likvidētas septiņas amata vietas. Turklāt izvērtējot RTAB amatu sarakstus un atalgojuma apmērus, revīzija nonāca pie secinājuma, ka RTAB atalgojums pārsniedz attiecīga līmeņa pašvaldības darbinieku atalgojuma līmeni.

Sabiedrības informēšana par pašvaldības darbu ietilpst gan par to atbildīgās pašvaldības struktūrvienību kompetencē, gan katras iestādes kompetencē. VK revīzijā nevarēja rast pamatojumu tam, kādēļ pašvaldībai 2013. gadā radās nepieciešamība pēc nodibinājuma "Riga.lv", kam pašvaldība ir vienīgais dibinātājs.

Iepriekšējo trīs gadu laikā pašvaldība piešķīrusi nodibinājumam dotāciju vairāk nekā 4 miljonu eiro apmērā. Kaut arī statūti nosaka pašvaldībai pienākumu apstiprināt nodibinājuma "Riga.lv" budžetu, ne 2016. gadā, ne 2017. gadā, ne 2018. gadā tas nav veikts. Turklāt "Riga.lv" finanšu atskaitēs uzrāda nepatiesus finanšu datus, norāda VK.

Kā viens no dibināšanas mērķiem nosaukts pašvaldības laikraksta izdošana, taču jau nākamajā gadā pēc nodibinājuma izveidošanas pieņemts lēmums pārtraukt laikraksta izdošanu. Tagad nodibinājuma sagatavoto informāciju var saņemt tikai pērkot noteiktus citus laikrakstus. VK norāda, ka tas nozīmē, ka rīdzinieki par to faktiski maksā dubultā.

Revīzijā konstatēts, ka šī nodibinājuma darbinieki faktiski nodarbojas ar informācijas pārpublicēšanu no citiem informācijas avotiem. Arī no noslēgtajiem autordarbu pakalpojumu līgumiem nav iespējams pārliecināties ne par veikto darba apjomu, ne par izmaksām.

Tāpat bez pietiekama pamatojuma slēgti līgumi par interneta portāla "www.riga.lv" reklamēšanu citos interneta portālos, raidlaiku pirkšanu televīzijā un radio vairāk kā pusmiljona eiro apmērā.

Revīzijā konstatēts, ka par nodibinājumu darbības uzraudzību pašvaldībā atbildīgās amatpersonas un struktūrvienības - izpilddirektors, domes priekšsēdētāja birojs un Sabiedrisko attiecību nodaļa - nodibinājuma darbības un dotāciju izlietojuma uzraudzību faktiski neveic.

VK vērš uzmanību arī uz nodibinājumu vadošo amatpersonu un citu darbinieku amatu apvienošanu ar citiem amatiem pašvaldībā – domē un administrācijā.

Vēl viens revīzijas jautājumu klāsts attiecās uz to, pēc kādiem principiem, cik atklāti un godīgi uz pašvaldības finansējumu var pretendēt citas biedrības un nodibinājumi, kam naudu sadala Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments. Revīzijā noskaidrots, ka no 2016. gada līdz 2018. gadam pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments bez konkursa procedūras piešķīra finansējumu 2,8 miljonu eiro apmērā biedrībām un nodibinājumiem, kas veido 27% no kopējā piešķirtā finansējuma šādiem mērķiem. Arī kontrole pār naudas izlietojumu bijusi formāla. Tādējādi radīti nevienlīdzīgi nosacījumi pretendēt uz pašvaldības pieejamo atbalsta finansējumu.

VK uzskata, ka Rīgas pašvaldības nodibinājumu darbība diskreditē nodibinājumu būtību. Nodibinājumu izvēle pašvaldības funkciju un pienākumu izpildei rada pamatotas aizdomas par apzinātu vēlmi necaurspīdīgam un pat nelikumīgam pašvaldības līdzekļu izlietojumam, kā arī amatu apvienošanas ierobežojumu apiešanai.

Apkopojot revīzijas rezultātus, VK iesaka pašvaldībai izvērtēt, vai pašvaldības turpmāka dalība nodibinājumos ir lietderīga.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Live Riga Rīgas dome Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments Valsts kontrole
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form