Rīgas domes budžeta stabilizēšanas līguma negatīvā vērtība varētu sasniegt 146 miljonus latu
Foto: F64

Saskaņā ar procentu mijmaiņas darījuma līgumu, kuru Rīgas dome noslēgusi 2008.gadā pašvaldības budžeta stabilizēšanai, maksājumi par pašvaldības aizņēmumiem nākotnē var sasniegt aptuveni 146 miljoni latu, nevis tikai 28 miljonus latu, kā norādīts Rīgas pilsētas pašvaldības konsolidētā 2012.gada pārskatā, liecina "PriceWaterhouse Coopers" revidentu aprēķini.

2008.gadā Rīgas pilsētas pašvaldība noslēdza procentu mijmaiņas darījuma līgumu ar beigu termiņu 2028.gadā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti, atvasināti finanšu instrumenti ir jānovērtē to patiesajā vērtībā, taču pašvaldība 2012.gada 31.decembrī to nav izdarījusi, teikts revidentu sagatavotajā neatkarīgajā ziņojumā.

Kā norādīts konsolidētā finanšu pārskata skaidrojumā "Ilgtermiņa saistības", pašvaldības konsolidētajā bilancē ilgtermiņa kreditoru sastāvā 2012.gada 31.decembrī ir uzskaitītas saistības 28 miljonu latu apmērā, kas atbilst saņemtajām naudas summām no finanšu instrumenta līguma partnera.

Taču saskaņā ar "PriceWaterhouse Coopers" revidentu aplēsēm 2012.gada 31.decembrī šim mijmaiņas līgumam ir negatīva patiesā vērtība aptuveni 146 miljonu latu apmērā.

Ja pašvaldība būtu uzskaitījusi līgumu tā patiesajā vērtībā, tad 2012.gada 31.decembrī ilgtermiņa finanšu saistības palielinātos un pārskata gada izdevumi un to pārsniegums pār ieņēmumiem palielinātos par aptuveni 118 miljoniem latu neatkarīgajā ziņojumā par pašvaldības 2012.gada pārskatu norāda revidenti.

Kā skaidroja Rīgas domes Finanšu departamentā, mijmaiņas līgums ar AS "Deutsche Bank" noslēgts 2008.gadā, un informācija par šo līgumu ir atrodama Rīgas domes pēdējo četru gadu finanšu pārskatos.

Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse skaidroja, ka līgums, kam vajadzētu nodrošināt pašvaldības finanšu stabilitāti, attiecas uz visiem Rīgas domes aizņēmumiem, no kuriem lielāko daļu veido 300 miljonu latu aizņēmums Dienvidu tilta būvniecībai. Līgums 2008.gadā slēgts ar mērķi nodrošināt galvaspilsētas budžeta stabilitāti laikā, kad tika īstenots apjomīgais Dienvidu tilta būvniecības projekts, nodrošinoties pret eiro un lata kursa izmaiņas risku un interešu likmju pieauguma risku līguma darbības laikā, attiecīgi periodā līdz 2013.gadam.

Lai saņemtu šo kredītu, pašvaldībai nācies izveidot sarežģītu shēmu, kurā līdzekļus eiro valūtā vairākos piegājienos aizņēmās tilta būvnieki, tad tos konvertēja uz latiem, savukārt Rīgas dome parādu atmaksā eiro valūtā. Mijmaiņas līgums noslēgts, lai šajā procesā maksimāli izvairītos no eiro un lata kursa svārstību ietekmes.

Saskaņā ar ekonomisko situāciju 2008.gadā līgumam līdz 2028.gadam būtu jānoslēdzas bez zaudējumiem, tomēr situācija ir mainījusies un līgums var radīt zaudējumus. Tiknuse gan uzsvēra, ka metodes, kā tiek aprēķināti iespējamie zaudējumu apmēri, ir ļoti atšķirīgas, tāpēc objektīvi tos noteikt neesot iespējams. Saskaņā ar pašvaldības aprēķiniem patlaban tie ir 28 miljoni latu, taču konkrētākus aprēķinus varētu veikt 2013.gadā.

Kā norāda pašvaldības finansisti, līdz šim finanšu ekspertu viedoklis par procentu mijmaiņas darījuma finanšu instrumenta patieso vērtību ir ļoti būtiski atšķīries, jo pēc būtības tās ir prognozes, kuru veidošanai ir daudz atšķirīgu metodžu. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām Rīgas dome vadība ir atbildīga par konsolidētā finanšu pārskata sagatavošanu un tajā sniegtās informācijas patiesu atspoguļošanu - vadībai ir jānodrošina, lai visa gada pārskatā iekļautā informācija būtu ticama, salīdzināma un saprotama, tādēļ pašvaldības vadībai ir jāizvērtē un jāpieņem lēmums, vai procentu mijmaiņas darījuma patieso vērtību ir iespējams noteikt ticami.

"Šo apsvērumu dēļ procentu mijmaiņas darījumā noteiktās naudas plūsmas Rīgas domes grāmatvedības uzskaitē tiek uzrādītas kā ilgtermiņa uzkrātās saistības, kas neizslēdz iespēju brīdī, kad ar pietiekami lielu varbūtību varētu noteikt līguma patieso vērtību, finanšu pārskatos atspoguļot darījumu, nosakot tā patieso vērtību," norāda Rīgas domes Finanšu departaments.

"Esam pasūtījuši neatkarīgu vērtējumu iepriekšējā gadā, kas būtiski atšķiras patiesās vērtības noteikšanā. Šo jautājumu esam pārrunājuši arī ar Valsts kases ekspertiem, kas ir speciālisti par riska darījumiem. Izvērtējot visas iespējas noteikt patieso vērtību, darīsim visu iespējamo, lai ar 2013.gadu noteiktu amplitūdu, kādā iespējamas šādas svārstības," skaidroja Tiknuse.

Deputāts Juris Viņķelis (V) jautāja, vai būtu iespējams pārskatīt "maigi sakot, neizdevīgo" līgumu ar "Deutsche Bank" par aizņēmumu Dienvidu tilta būvniecībai ar "Deutsche bank", uz ko Tiknuse atbildēja, ka Finanšu departamenta speciālisti patlaban izvērtē visas iespējas un potenciālos finansiālos ieguvumus, taču jāņem vērā, ka šāda apjoma kredītam atrast pārfinansēšanas iespējas būtu ļoti sarežģīti, turklāt tam būtu nepieciešams Finanšu ministrijas akcepts, jo tas būtu ārpus pašvaldības kompetences.

"Neviens nevarēja paredzēt, ka likmes nekritīsies tik ilgā laika periodā, un šobrīd eiro likmes ir pie minimālās robežas. [Pārkreditēšanas gadījumā] iepriekš varbūt būtu bijuši kādi ieguvumi, bet jāņem vērā, ka "Deutsche Bank" Rīgas domes saistības ir cedējusi un Rīgas domei jānorēķinās ar kādām 14 bankām, kas šīs saistības ir nopirkušas," atzina Tiknuse. Dienvidu tilta aizņēmumu vidējā likme ir 6,8%.

Source

LETA

Tags

Deutsche Bank Finanšu ministrija Valsts kase
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form