Rīgas pašvaldībai ir nepietiekams dzīvokļu fonds; cilvēki gaida rindā līdz pat 10 gadiem
Foto: Shutterstock

Nepietiekama izīrēšanai derīga brīvā dzīvojamā fonda dēļ, būtiski tiek kavēta palīdzības sniegšana vairākām cilvēku grupām, kurām nepieciešama palīdzība pirmām kārtām; cilvēki gaida rindā līdz pat 10 gadiem, liecina Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta vēstule domes Mājokļu un vides komitejai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

1319 ģimenes, kam palīdzība nepieciešama, ir denacionalizēto māju īrnieki. Šie cilvēki īrē dzīvojamo telpu denacionalizētajos vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajos namīpašumos. Šo personu skaitam nav tendences pieaugt, tomēr šo personu skaits ir pietiekami liels un gaidīšanas laiks uz dzīvokļiem jau sasniedzis 10,5 gadus, norāda departaments. Piemēram, vienistabas dzīvokļus piedāvā cilvēkiem, kuri reģistrējušies pērn decembrī, bet divistabu - kuri reģistrējušies 2005. gada janvārī. Tiek lēsts, ka visas 2005. gadā reģistrētās personas ar dzīvojamo telpu varēs nodrošināt tikai līdz 2019. gadam.

Departaments norāda, ka, lai risinātu ieilgušo denacionalizēto māju īrnieku dzīvokļa jautājuma problēmu, tuvāko piecu gadu laikā nepieciešams trīskāršot piedāvāto dzīvojamo telpu skaitu, proti, ik gadu būtu nepieciešami vismaz 150 dzīvokļu šim mērķim.

Tāpat dzīvokļi nepieciešami ģimenēm, kuru īrētās telpas atzītas par dzīvošanai nederīgām. Pašreiz palīdzības saņemšanai reģistrētas 195 ģimenes. Šobrīd šādām ģimenēm piedāvāt dzīvojamo telpu var apmēram pēc trīs gadiem no reģistrācijas brīža.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes minēto tuvākajos gados, iespējams, būs nepieciešams izvietot īrniekus no vairākiem pašvaldības dzīvojamiem namiem, un viņus nebūs, kur izvietot. Šogad ģimenēm, kuras mitinājušās dzīvošanai nepiemērotās telpās, līdz 1. augusta izīrētas 32 dzīvojamās telpas, bet, lai saglabātu šobrīd esošos tempus, kas ir trīs gadi līdz palīdzības saņemšanai, nepieciešami vismaz 70 dzīvokļi gadā.

382 ģimenes, kas gaida palīdzību no pašvaldības, ir bērni bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni. Šobrīd šādām ģimenēm palīdzības saņemšanas gaidīšanas laiks ir seši gadi.

Departamenta Dzīvokļu pārvalde augustā sāka piedāvāt apskatei dzīvojamās telpas 2009. gada jūlijā reģistrētām, proti, gandrīz 24 gadus sasniegušiem cilvēkiem. Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem bērnam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam tiesības uz nodrošinājumu ar pašvaldības dzīvojamo telpu saglabājas līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Šogad līdz 1.augustam šādām ģimenēm izīrētas 40 dzīvojamās telpas, bet 11 cilvēki izslēgti no palīdzības reģistra, nesaņemot palīdzību, jo sasnieguši 24 gadu vecumu.

Savukārt 201 ģimene, kas gaida palīdzību no pašvaldības, ir daudzbērnu ģimenes. Tām pārsvarā nepieciešami trīsistabu un četristabu dzīvokļi. Pašvaldības īpašumā esošā dzīvojamā fondā lieli dzīvokļi atbrīvojas ļoti reti, uzsver departaments. Pērn izīrēti četri divistabu un pieci trīsistabu dzīvokļi, savukārt šogad izīrēti divi divistabu, trīs trīsistabu un divi četristabu dzīvokļi.

Departamentas norāda, ka tā rīcībā esošā dzīvojamā fonda problēma ir nodoto brīvo dzīvokļu sliktais tehniskais stāvoklis, kura dēļ šie dzīvokļi nav piedāvājami īrēšanai palīdzības saņemšanai reģistrētajām personām. Līdz 2015. gada beigām paredzams, ka atbrīvosies vēl aptuveni 70 dzīvokļi, kuriem būs nepieciešams veikt remontu, bet šā gada budžeta līdzekļi minētajiem mērķiem ir izlietoti.

Kopumā izdevumi dzīvojamo telpu remontam 2016. gadā jāpalielina, atgriežoties vismaz pie 2014. gada apjomiem, kad remonts tika veikts 164 dzīvojamās telpās un tam bija paredzēti 1,366 miljoni eiro.

Iedzīvotāju kategorija, kura skaitliski veido vislielāko palīdzības reģistru ir ģimenes, kuras pretendē uz sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanu. Palīdzības saņemšanai reģistrētas šādas 1447 ģimenes. Reģistrēto personu skaits nemazinās – šogad izīrētas 268 dzīvojamās telpas, bet no gada sākuma līdz augustam reģistrēta 221 ģimene.

"Visām šajā reģistrā reģistrētajām personām, iespējams, nav nepieciešama tūlītēja palīdzība, jo pārsvarā tās ar dzīvojamo telpu ir nodrošinātas, tomēr gaidot savu kārtu paiet 5 – 5,5 gadi. Ņemot vērā šajā reģistrā reģistrēto personu vecumu, invaliditāti, sadzīves problēmas un citus apstākļus šāds palīdzības gaidīšanas termiņš ir nesamērīgi ilgs. Šajā laikā Sociālais dienests novirza ievērojamus finanšu līdzekļus pabalstiem īrētās dzīvojamās telpas apmaksai, kas salīdzinājumā ar pašvaldības mājās noteikto īres maksu ir neadekvāti augsta. Ņemot vērā vispārējo sociālo situāciju valstī - šobrīd pensijas vecumu sasniegušo cilvēku, it īpaši ar invaliditāti, pensijas apmērs nav pietiekams ikdienas vajadzību apmierināšanai, tāpēc, iespējams, būtu paplašināms personu loks, kuras var pretendēt uz palīdzību minētā reģistra ietvaros, piemēram, paredzot tiesības saņemt palīdzību arī personām ar 3.invaliditātes grupu. Taču departamenta ieskatā nav korekti paplašināt palīdzības saņēmēju loku, ja tos saprātīgā termiņā - trīs gadu laikā nevar nodrošināt ar dzīvojamām telpām," paskaidroja departamenta direktores pienākumu izpildītāja Maira Megne.

Samērīga palīdzības sniegšanas termiņa sasniegšanai nepieciešamas vismaz 500 sociālās dzīvojamās telpas gadā, tuvāko trīs gadu laikā - 300 no esošā sociālā dzīvojamā fonda un 200 jaunuzceltā. Pašvaldības šobrīd īpašumā esošajās 17 sociālajās mājās kopā ir 1429 dzīvojamās telpas. Palielinot to par 600 dzīvokļiem, pašvaldības rīcībā esošais 2000 sociālo mājokļu apjoms būs pietiekošs, lai nodrošinātu ar to minētajā reģistrā reģistrētās personas, kā arī, iespējams, paplašinātu palīdzības saņēmēju loku, norāda departaments.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Dzīvoklis Rīgas dome
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form