Viņš uzsvēra, ka Saeimas vēlēšanas nedrīkst pārtraukt 2011. gada budžeta "ātru ieskicēšanu" – ja līdz šī gada vasaras beigām nebūs zināmas budžeta aprises, tad pieaugs bažas par tālāko ekonomikas virzību un attīstību, un tā sekas var būt lata likmes pieaugums, ka arī neskaidrība uzņēmēju un investoru vidū. Arī strukturālās reformas nedrīkst uz pēdējo brīdi, pauda Centrālās bankas vadītājs.
Rimšēvičs akcentēja, ka nākamā gada budžeta veidošanā, kas prasīšot 400 līdz 500 miljonu latu lielu konsolidāciju, nedrīkst pieļaut nodokļu likmju celšanu. "Nekādi nodokļi Latvijā netiks celti, bet pie pirmās iespējas nodokļi tiks samazināti," sacīja viņš. LB prezidents uzskata, ka reiz pa visām reizēm ir jādod skaidrība uzņēmējiem par nodokļu politiku Latvijā, lai rastos pārliecība, ka nekas pēkšņi nemainīsies.
Rimšēvičs atzina, ka 2010.gada budžeta pieņemšana jau devusi pirmos pozitīvos rezultātus – mazinājusies nenoteiktība finanšu tirgos, kas atspoguļojas lata procenta likmēs – pērn novembrī tās bija 14% apmērā, bet šobrīd vairs tikai 5,5%.
Rimšēvičs arī pauda, ka Latvija ir uz pareiza ceļa, lai izietu no krīzes, tomēr ir svarīgi, lai Latvija to izdarītu kā viena no pirmajām valstīm krīzes skārtajām valstīm, lai Latvijas ekonomika atsāktu normāli funkcionēt.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem Latvijai nākamā gada budžetā jākonsolidē 500 – 600 miljoni latu, taču nepieciešamība izpildīt Satversmes tiesas (ST) spriedumu "pensiju lietā" var konsolidējamo summu palielināt līdz 700 – 800 miljoniem latu. Tāpat Latvijai nākamgad jāievēro budžeta deficīts 6% apmērā no iekšzemes kopprodukta un jāturpina strukturālās reformas valsts pārvaldē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
