Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs sestdien atgriezās Latvijā un no lidostas devās uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), kur uzturējās gandrīz astoņas stundas. Pulksten 1.20 viņu kopā ar advokātu Saulvedi Vārpiņu aizveda ar KNAB auto, novēroja portāls "Delfi".

Rimšēvičs uz biroju ieradās ar savu auto. Uz KNAB ieradies arī pazīstamais advokāts Saulvedis Vārpiņš, novēroja "Delfi".

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs piektdien, 16. februārī, veicis kratīšanu Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos. Tāpat esot aizturēts celtniecības un ātro kredītu jomā zināmais uzņēmējs Māris Martinsons, ziņoja LTV.

Laikraksts "Diena" sestdien ziņo, ka jaunā izmeklēšana, kas pirmo reizi oficiāli sasaista Rimšēviča un Martinsona vārdus, saistīta ar trim iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem – par kukuļa pieprasīšanu valsts amatpersonai, izspiešanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un starpniecību kukuļdošanā. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Latvijā ilgstoši darbojusies organizētās noziedzības grupa, kurā bijušas savstarpēji sadalītas lomas, raksta "diena.lv". Grupa, izmantodama dienesta stāvokli un ietekmi politiskajās aprindās, izspiedusi kukuļus, tostarp no kredītiestādēm, raksta portāls.

KNAB pārstāve Laura Dūša portālam "Delfi" norādīja, ka birojs šobrīd ne apstiprina, ne noliedz izskanējušo informāciju saistībā ar pēdējā laikā veiktajām izmeklēšanas darbībām. Vienlaikus KNAB informē, ka sniegs papildu ziņas un skaidrojumu tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu. Tāpat esot aizturēts celtniecības un ātro kredītu jomā zināmais uzņēmējs Māris Martinsons, ziņo LTV.

Premjera Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs Andrejs Vaivars portālam "Delfi" sacīja, ka valdības vadītājs notiekošo pagaidām nekomentē. Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis sestdienas vakarā ir reaģējis uz notikumiem ar paziņojumu tviterī.

Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs 2016. gadā algā centrālajā bankā saņēma 150 824 eiro, kas ir par 13 187 eiro vairāk nekā 2015. gadā, kad Latvijas Bankas prezidents saņēma 137 007 eiro, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas ienākumu deklarācija par 2016. gadu. Tāpat par vairāk nekā 100 000 eiro sarukušas Latvijas Bankas prezidenta parādsaistības - no 197 012 eiro 2015. gadā līdz 96 646 eiro 2016. gadā.

"Delfi" jau ziņoja, ka AS "Norvik banka" starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegtā pieteikuma pret Latviju centrā ir korupcija finanšu sektorā – kāda pieredzējusi un augstu stāvoša amatpersona no bankas kontrolpaketes īpašnieka Grigorija Guseļņikova esot centusies izspiest kukuļus, iepriekš ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Naudas izspiešanā esot bijis iesaistīts arī bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds. Pati "Norvik banka" iepriekš vēršanos pret Latviju pamatoja ar to, ka pret banku esot īstenota "negodīga, patvaļīga, nepareizi motivēta un nepamatota regulatīvā pieeja".

Rimšēvičs, kurš patlaban aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā, atkārtoti uz šo amatu vairs neplāno pretendēt. "Es tā domāju. Viss jau ir pateikts - par veselību ir, par izglītību ir. Eiro ir ieviests," pērnā gada novembrī raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Rimšēvičs, vaicāts, vai pēc diviem gadiem būs gana šajā amatā.

Pašreizējā termiņa pilnvaras Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičam beidzas 2019. gada decembrī. Rimšēviča karjera Latvijas Bankā ilgst jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. 1992. gada vasarā Rimšēvičs tika apstiprināts Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā un strādāja šajā postenī līdz 2001. gada decembrim, kad pirmo reizi tika ievēlēts Latvijas Bankas prezidenta amatā. Atkārtoti centrālās bankas prezidenta amatā Saeima viņu pārvēlēja 2007. gadā un 2013. gadā.

Savukārt Martinsons pēdējos gados jau nonācis likumsargu redzeslokā. Finanšu policija 2014. gada vasarā veica kratīšanu kādā būvniecības uzņēmumā. Tiesībsargi tolaik ziņoja, ka pārtraukuši PVN krāpnieku grupējuma nelikumīgo darbību. Grupējumā darbojušās 14 reāli strādājošas firmas, bet noziedzīgas shēmas īstenošanai speciāli nodibināti un izmantoti vairāk nekā 60 fiktīvi uzņēmumi.

Kratīšana notika arī daudzu Rīgas pašvaldības un valsts būvniecības pasūtījumu īstenotāja "Moduls Rīga" telpās. Uzņēmuma redzamākā persona bija Martinsons. Likumsargi viņu sākotnēji turēja aizdomās kā galveno PVN shēmu organizatoru. 2014. gada septembrī Martinsons TV3 raidījumam "Nekā personīga" pauda, ka nepazīstot nevienu no iesaistītajām personām, uzsverot, ka nezinot ne firmas, ne cilvēkus. Tā dēvētajā būvnieku lietā iesaistītās firmas slēgušas līgumus ar fiktīviem uzņēmumiem, kuru īpašnieki nereti bijuši no Armēnijas, Tadžikistānas un citām bijušajām PSRS valstīm, lai izmeklēšanas gadījumā viņus būtu grūtāk atrast. Darījumi nav notikuši, bet uzrādīti tikai tāpēc, lai pretendētu uz pievienotās vērtības nodokļa atmaksu.

Tags

Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Banka

Comment Form