RNP pārskatīs starpniecības maksu komunālajiem pakalpojumiem un iniciēs grozījumus likumā
Foto: LETA

Jautājums par blakusklientiem ūdensapgādē ir kārtējais likumdevēja neatrisinātais komunālās saimniecības jautājums, un pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pārskatīs blakusklientu līgumu par strapniecības maksu slēgšanas procesu un, sadarbojoties ar Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), iniciēs grozījumus, uzņēmuma ieskatā, absurdajam Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma (ŪPL) pastāvošajam regulējumam.

Jau ziņots, ka Konkurences padome (KP) vērsusies pie VARAM, aicinot izvērtēt RNP rīcības likumību, piemērojot starpniecības maksu par pakalpojuma nodrošināšanu personām, kuras saņem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus pa cita lietotāja iekšējiem vai zemes gabala robežās esošiem tīkliem. KP informēja, apsaimniekojot Rīgas domes nekustamos īpašumus, RNP nodrošina arī ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus blakuslietotājiem, piemērojot starpniecības maksu, kas atsevišķos gadījumos būtiski pārsniedz maksu par pamatpakalpojumu – ūdens apgādes un kanalizācijas pakalpojumu.

"Jautājums par blakusklientiem ūdensapgādē ir kārtējais likumdevēja neatrisinātais komunālās saimniecības jautājums. Savā būtībā tieši tāds pats neatrisinātais jautājums kā dalītais īpašums. Šobrīd daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus piespiežot sniegt pakalpojumu blakusklientiem, viņi nepamatoti tiek nostādīti nevienlīdzīgā stāvoklī, jo faktiskās izmaksas par šī pakalpojuma nodrošināšanu ir augstākas nekā ŪPL noteiktā 10% pieauguma robeža. Pakalpojuma izmaksas blakusklientam veido: līgumu slēgšana un administrēšana, tehniskās dokumentācijas izvērtēšana, kontroles skaitītāju vietas noteikšana, skaitītāja nolasīšana, ja tas nav aprīkotas ar distances nolasīšanu, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana blakusklientiem, maksājumu piesaiste un kontrole, kā arī citi administratīvie izdevumi ir tieši tie izdevumi, tai skaitā tiesvedības, nemaksāšanas gadījumā. Kā redzams, pakalpojuma izmaksām nav nekāda sakara ar ūdens patēriņu, tas ir administratīvs darbs ar noteiktām, saskaitāmām izmaksām. Pēc būtības šajā situācijā daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki subsidē blakusklientus, pamatā privātmāju īpašniekus," portālam "Delfi" norāda RNP valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.

Līdz ar to viņš aicina VARAM izskatīt jautājumu pēc būtības un nepieļaut nevienlīdzīgu attieksmi pret pamatklientiem un blakusklientiem. RNP vadītājs arī uzskata, ka jautājuma izskatīšanā jāpieaicina arī ēku pārvaldnieku pārstāvjus.

Uzņēmumā skaidro, ka tas gada pirmajā pusē iesniedza Konkurences padomei (KP) savu skaidrojumu un pamatojumu faktiskajām izmaksām, kas saistītas ar blakusklientiem nodrošināmajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem.

Metodika izstrādāta arī ņemot vērā Valsts kontroles (VK) norādījumus. Blakusklientu un pamatklientu problēmsituācija tika risināta, ņemot vērā VK 2015. gadā veiktās revīzijas ietvaros izstrādātos ieteikumus – no pamatklientiem noteiktās dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksas jāizslēdz visi tie izdevumi, kas neietilpst obligātajās dzīvojamo māju pārvaldīšanas darbībās, skaidro RNP.

"Tas ir kā neiespējamās misijas izaicinājums - mēģināt rast risinājumu starp divu svarīgu valsts iestāžu savstarpēji izslēdzošiem norādījumiem. Fascinējoši. Tā ir nopietna problēma, kurā iedzīvotāji tiek pretnostatīti viens otram, nevis izaicinājuma spēle. Bez tam, pārvaldnieks nav pakalpojuma sniedzējs blakusklientiem. Tie ir daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki, bet pārvaldnieks ir vien starpnieks. Šajā situācijā nav loģiski piemērot metodiku, kas balstās uz ūdensapgādes uzņēmumu lielo klientu/blakusklientu apkalpošanas izmaksu aprēķina," pauž Gontarevs.

Uzņēmums norāda, ka pārstāv dzīvokļu īpašnieku intereses, tāpēc ar uzņēmuma noteikto pakalpojuma maksu tiktu nodrošināta vienlīdzīga situācija dzīvojamo māju kopīpašniekiem un atsevišķas dzīvojamās mājas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma blakusklientam. Proti, katrs maksātu atbilstošu maksu tieši par tiem pakalpojumiem, ko katrs no tiem faktiski saņem.

ŪPL 10. panta 1. daļas 7. punkts nosaka, ka pamatklients cenu par blakusklientam sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem nosaka ar uzcenojumu, kas nepārsniedz 10% no regulatora noteiktā ūdenssaimniecības pakalpojuma tarifa. Pārskatot pārvaldīšanas maksā ietvertos izdevumus, RNP secinājis, ka izdevumi par blakusklientiem nodrošināmo ūdenssaimniecības pakalpojumu ir lielāki nekā ŪPL noteiktais iespējamais uzcenojums 10% apmērā no regulatora noteiktā tarifa.

Uzņēmums norāda, ka atbilstoši nu jau KP sniegtajam viedoklim par VK ieteikumu ieviešanas rezultātā noteikto starpniecības maksu par blakusklientu līgumu administrēšanu atkārtoti pārskatīs blakusklientu līgumu slēgšanas procesu. Tāpat RNP, sadarbojoties ar VARAM, iniciēs grozījumus ŪPL pastāvošajam regulējumam.

Tags

Konkurences padome Rīgas dome Rīgas namu pārvaldnieks Valsts kontrole VARAM

Comment Form