Līdz šim tādas iespējas bija tikai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP), skaidro ministrija.
Atbilstoši citu valstu īstenotajai praksei, jaunie noteikumi paredz izmaiņas arī attiecībā uz nepilngadīgajiem bērniem, kuri Latvijā ieceļo bez vecākiem vai aizbildņa. Šādiem bērniem ceļošanai ir nepieciešama vecāka vai aizbildņa notariāli apliecināta atļauja, taču to varēs neprasīt, ja vecāks vai aizbildnis Latvijas pārstāvniecībā vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), pagarinot vīzu, būs iesniedzis rakstisku atļauju personīgi amatpersonas klātbūtnē.
Tāpat līdz šim PMLP darbinieki, pagarinot vīzas ārzemniekiem, nereti bija saskārušies ar gadījumiem, kad vecākiem ir nepieciešams steigšus doties atpakaļ uz dzimteni, bet bērnu vēlas atstāt Latvijā pie vecvecākiem uz vasaru. Šādos gadījumos vecākiem turpmāk būs iespējams pārvaldē apstiprināt atļauju, ar kuru ļaut bērnam uzturēties Latvijā un atgriezties mājās citas personas pavadībā vai vienam pašam.
Jaunajos noteikumos arī paredzēts, ka turpmāk nacionālajās datu bāzēs ziņas par vīzu pieteikumiem un ārzemniekam izsniegtajām vīzām, tiks glabātas piecus gadus nevis 10 gadus kā līdz šim. Līdzšinējā prakse atzīta par neefektīvu, jo šāda satura ziņas par ieceļošanu pirms 10 gadiem tiek pieprasītas ļoti retos gadījumos, līdz ar to nav nepieciešamības šo informāciju uzglabāt tik ilgi.
IeM informē, ka pērn kopskaitā ārzemniekiem izsniegtas 126 470 vīzas, no kurām lielākā daļa jeb 121 466 vīzas izsniegtas Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās. Vēl 4185 vīzas ir izsniegtas ārkārtas gadījumos Latvijas robežšķērsošanas punktos, bet Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā pērn izsniegtas 630 vīzas. 189 gadījumos ārzemniekiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ir pagarināts uzturēšanās termiņš, izsniedzot jaunu vīzu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
