Rostoks: Krievija nav sasniegusi ne ambiciozos, ne stipri piezemētos mērķus
Foto: LETA

Krievijai nesasniedzot ne ambiciozākos mērķus – īstenot ātru režīma maiņu, ne arī piezemētākos mērķus, tā, iespējams, nonākusi tai vissliktākajā situācijā, LTV raidījumā "Rīta Panorāma" atzina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Šo Krievijas īstenoto operāciju vadījuši apsvērumi, kurus tai būtu grūti sasniegt. Krievija gribēja īstenot ātru režīma maiņu, un šis apsvērums vadīja tās militāro operāciju. Tas neizdevās. Ja tas Krievijai būtu izdevies, tās ieguvums būtu milzīgs. Taču, tā kā tas neizdevās Krievija, iespējams, ir nonākusi vissliktākajā situācijā, kad ambiciozie mērķi nav tikuši sasniegti, un pat stipri piezemētākie mērķi nav sasniegti," sacīja politikas pētnieks.

Viņš pauda, ka autoritārajiem režīmiem, tostarp Vladimira Putina režīmam Krievijā ir nepieciešamas uzvaras: "Faktiski šobrīd tādu īstu uzvaru, ar kuru palīdzību varētu pārliecināt Krievijas sabiedrību, ka upuri bija tā vērti, nav."

Atbildot uz žurnālistes jautājumu par iespējamu masveida Krievijas spēku mobilizāciju Ukrainā 9. maijā, Rostoks secināja, ka Krievija jau ir pieļāvusi daudz kļūdu, un tā varētu pieļaut arī šādu. "Krievija tomēr ir centusies izvairīties no mobilizācijas izsludināšanas. Jāņem vērā, ka to var izsludināt, bet tas paņemtu laiku – vienības nebūtu gatavas uzreiz. Papildinājumi nebūtu gatavi maija vidū vai beigās, vēl ir jautājums par apgādi. Tās sistēmiskās problēmas, kas ir Krievijas bruņotajos spēkos, netiks atrisinātas ar to, ka pēkšņi būs vairāk cilvēku," pauda Rostoks.

Vaicāts par iespējamu plašāku civiliedzīvotāju evakuāciju no kara Ukrainā, pētnieks atzina, ka viņaprāt, tas ir Ukrainas valdības, citu valstu un dažādu NVO mērķis, un ar ko tiek strādāts. "Tas būtu tikai saprātīgi, ja šos cilvēkus izdotos izvest. Tas, protams, ir milzīgs un kārtējais kauna traips Krievijai, ka viņi nav ļāvuši to izdarīt," sacīja Rostoks, pieminot, ka iedzīvotāju izvešana, protams, neattiecas uz karavīriem.

Krievijas ārlietu ministra Lavrova izteikumi Itālijas medijam raisījusi neizpratni gan ebreju kopienā, gan visā pasaulē. Kā norāda Rostoks, ir jāņem vērā konteksts, kādā šie paziņojumi izskan: "Krievijas politiskā elite ir dzīvojusi apstākļos, kur tā kameru priekšā var runāt jebko, un tādā veidā censties radīt savu realitāti. Katru reizi, kad šķiet, ka [Krievijai] nav, kur zemāk krist, tā atrod veidu, kā izdarīt kādu lielāku muļķību. Šis nav bijis prātīgi," secina pētnieks.

Savukārt Putina teikto, ka citas valsts iejaukšanās karā gadījumā Maskava dos Militāru prettriecienu, Rostoks komentē kā atgādinājumus no Krievijas puses: "Šis ir tas brīdinājums, kas izskanēja tad, kad Krievija iebruka Ukrainā. Šis ir kā kārtējais atgādinājums. Līdzīga veida atgādinājumus redzam arī Krievijas analītiskajās programmās, kur pastāvīgi tiek draudēts ar kodolkaru," sacīja Rostoks, rezumējot, ka šobrīd jau vairāk nekā divus mēnešus tiek sniegta citu valstu palīdzība Ukrainai, un kodolkarš nav bijis, tādēļ par to īpaši nebūtu jāuztraucas. "Protams, ja Ukrainā parādītos NATO karavīri, tas būtu pilnīgi citādāk," sacīja aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija Itālija Krievija LTV Maskava NATO NVO Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form