Ceļu satiksmes drošības vairošanā lielas cerības atbildīgās amatpersonas liek uz ātruma kontroles fotoradariem - plānots, ka jau šoruden uz Latvijas ceļiem parādīsies 160 jauni stacionārie radari, preses konferencē trešdien pauda iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).
Iekšlietu ministrijas izsludinātajā konkursā pieteikušās 10 firmas, kuras gatavas nodarboties ar fotoradaru piegādi un uzstādīšanu.
Iekšlietu ministre trešdien uzsvēra, ka jauno radaru iegādei un uzstādīšanai valsts budžeta naudu netērēs. Firma, kura konkursā uzvarēs, par saviem līdzekļiem iepirks, uzstādīs un uzturēs jaunos radarus, bet ieguldītos līdzekļus valsts uzņēmumam atdos vairāku gadu laikā no tās naudas, ko iegūs no iekasētajiem sodiem.
Ministre gan nemācēja precīzi pateikt, kā šī sistēma darbosies, vien uzsvēra, ka simtprocentīgi visas iekasētās soda naudas uzņēmums nesaņems. Iespējams, komersantam varētu pienākties, līdzīgi kā citās valstīs, 30 – 40% no soda naudām.
No plānotajiem 160 radariem daļa būs tā saucamie "tukšie radari", proti, ceļmalā būs novietota tikai tukša radara "kaste", taču ātruma kontroli tā neveiks. Mūrniece akcentēja, ka radari domāti nevis sodīšanai, bet autovadītāju audzināšanai. Viņa pauda cerību, ka cilvēki vietās, kurās būs stacionārie radari, brauks lēnāk, un tādā veidā atļautā braukšanas ātruma ievērošana kļūs par ieradumu arī posmos, kuros radaru nebūs.
"Melno punktu" vietas, kuros radarus uzstādīs, apzina Latvijas Valsts ceļi. Šīs vietas plānots apzīmēt ar īpašām ceļa zīmēm.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) priekšnieks Andris Lukstiņš pauda cerību, ka jaunie fotoradari mudinās braucējus ievērot atļauto ātrumu un daudz soda naudu nebūs jāiekasē. Lukstiņš norādīja, ka arī citu valstu pieredze liecina – pēc foto radaru uzstādīšanas strauju samazinājies gan avāriju, gan bojāgājušo skaits. Sevišķi izteikti tas bijis vērojams tādās valstīs kā Spānijā, Francijā, Portugālē.
Portāls "Delfi" jau vēstīja - lai finansētu jau izsludinātā fotoradaru piegādes konkursa uzvarētāja izdevumus, valdībai iesniegti grozījumi likumā, kas ļaus radaru apsaimniekotājiem saņemt naudu no radaru fiksēto ātruma pārkāpumu sodiem.
Konkurss radaru iegādei izsludināts jau pērnā gada decembra nogalē, bet janvāra vidū Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Iekšlietu ministrijas sagatavotie grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas ļauj fotoradaru iegādi, uzstādīšanu un darbības nodrošināšanu pilnā apmērā uzticēt komersantam, bet ar to saistītos izdevumus Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā segt no radaru fiksēto pārkāpumu naudas sodiem.
IeM sākotnēji 100 fotoradaru iegādei gatavojās izstrādāt publiskās un privātās partnerības modeli, taču to liedz vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, tāpēc ministrija nolēma līdz pērnā gada beigām izsludināt sākotnēju publisko pretendentu atlasi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
