Izvērtējot pārbaudes materiālus kopumā, noskaidrots, ka Bičkovičs nav bijis Latvijas PSR VDK aģents, līdz ar to nav šķēršļu viņam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam izsniegt pielaidi valsts noslēpumam.
Pēc SAB iniciatīvas Drošības policija veica pārbaudi par klasificētās informācijas apriti Augstākajā tiesā un konstatēja, ka kopš darba ar klasificēto informāciju uzsākšanas 2002. gadā, Augstākā tiesa nav strādājusi ar sevišķi slepenu informāciju. Atbilstoši likuma "Par valsts noslēpumu" 9. panta 1. daļai, pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata pienākumiem ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, par sevišķi slepenu tiek atzīts ierobežots informācijas loks: Nacionālais drošības plāns, Valsts aizsardzības plāns, informācija par ārējā izlūkošanā iesaistītiem slepenajiem palīgiem un viņu darbību, informācija par piesegdokumentu izsniegšanu, informācija par šifrēšanas atslēgām, kā arī informācija par valsts drošībai nozīmīgiem zinātniskiem atklājumiem un par militāro sadarbību kodolieroču un kodolmateriālu jomā.
Augstākā tiesa ar šādu informāciju nestrādā, tāpēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātam Bičkovičam ir izsniegta pielaide slepenai informācijai.
Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka AT tiesnešu plēnumā 9.maijā Bičkoviču izvirzīja AT priekšsēdētāja amatam. Saeimas Juridiskā komisija jau otrdien atbalstīja viņa virzīšanu šim amatam. Par Bičkoviča apstiprināšanu amatā lems Saeima.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
