SAB ir zināmi izlūki, kas Latvijā strādā Krievijas vēstniecības piesegā
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Vairākos ārvalstu medijos izskanējusi informācija, kurā apgalvots, ka Krievijas vēstniecības Latvijā pirmais sekretārs Romāns Tatarka ir Krievijas Bruņoto spēku Galvenās pārvaldes virsnieks. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) portālam "Delfi" nekomentēja konkrētu ārvalstu diplomātisko darbinieku piederību izlūkošanas un drošības dienestiem, tomēr atzīst, ka birojam ir zināms, ka Krievijas vēstniecībā Latvijā zem diplomātiskā piesega strādā vairāki izlūkošanas un drošības dienestu virsnieki, tajā skaitā Krievijas militārā izlūkošanas dienesta pārstāvji.

SAB portālam "Delfi" norāda, ka vēstniecību piesegu izlūkošanas darbību īstenošanai Latvijā izmanto vairāku ārpus NATO un ES valstu dienesti. SAB uzdevums ir identificēt šos izlūkus citu diplomātu vidū un īstenot katram gadījumam īpaši piemērotus pretizlūkošanas pasākumus. Ārvalstu izlūkdienestu virsnieku skaits diplomātiskajās pārstāvniecībās Latvijā var būt 10-30% no kopējā diplomātu skaita.

Drošības dienests uzver, ka pēdējos gados SAB īstenojis aktīvus pretizlūkošanas pasākumus, kā rezultātā atsevišķās vēstniecībās izlūku īpatsvars ir būtiski samazināts.

SAB izmanto dažādas ārvalstu izlūkdienestu darbības kontroles un ierobežošanas metodes. Ja izlūks Latvijā strādā zem diplomāta piesega un tam ir diplomāta imunitāte, izlūka darbības pārtraukšanai var tikt piemērota izraidīšana no valsts.

Parasti izraidīšana seko tad, ja izlūks ir centies iegūt klasificētu informāciju, vai tam ir radušās iespējas iegūt informāciju, kas ir saistīta ar valsts drošību, skaidro SAB. Izraidīšana var notikt diskrēti, plašāku sabiedrību par to neinformējot, tomēr atsevišķos gadījumos tai seko publisks paziņojums.

Kā piemēru SAB min gadījumu, kad vēl šogad ārlietu ministrs paziņoja, ka, solidarizējoties ar Lielbritāniju un citām Eiropas valstīm saistībā ar "Skripaļu lietu", no Latvijas tiek izraidīts Krievijas vēstniecības otrais sekretārs.

Vēl viens izlūkdienestu darbību ierobežojošs solis ir vīzas atteikums virsniekam, kas zem diplomātiskā piesega vēlas sākt darbu Latvijā, papildina SAB.

Tāpat atsevišķos gadījumos var tikt pieņemts lēmums par vīzas nepagarināšanu, liekot izlūkam pārtraukt darbu Latvijā ātrāk, nekā plānots.

Ja identificēta ārvalstu izlūka darbība nerada apdraudējumu valsts drošībai, pretizlūkošanas interesēs ir realizēt šī izlūka kontroli, iegūstot pēc iespējas plašāku informāciju gan par tā pārstāvētā dienesta interesēm, darba metodiku, īpatnībām, vienlaikus nepieļaujot neizpaužamas informācijas nonākšanu izlūka rīcībā, skaidro specdienestā.

Kā viena no pretizlūkošanas darba metodēm ir izlūku kontaktpersonu loka apzināšana, vēršot uzmanību uz "diplomāta" piederību izlūkdienestam.

Jau rakstīts, ka Ukrainas vietne "Ghall.com.ua" iepriekš vēstīja: Krievijas vēstniecības Latvijā pirmais sekretārs Tatarka savulaik studējis Maskavas Militāri diplomātiskajā akadēmijā kopā ar Krievijas militārā izlūkdienesta GRU līdzstrādnieku Anatoliju Čepigu, kurš tiek turēts aizdomās par bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanu.

Tā atsaucas uz Kremļa kritiķa Mihaila Hodorkovska portālu "Mbk.media", kurā publicēti to cilvēku vārdi, kuri kopā ar Čepigu studējuši šai GRU augstākajā mācību iestādē, kuras oficiālais nosaukums šobrīd ir Krievijas Aizsardzības ministrijas militārā akadēmija.

Šai augstskolā, kuru paši GRU virsnieki iedēvējuši par "konservatoriju", tiek gatavoti nākamie Krievijas militārā izlūkdienesta darbinieki.

"Mbk.media" izpētījis, ka laikā no 2009. līdz 2015. gadam šīs augstskolas kopmītnēs kopā ar Čepigu bijuši pierakstīti 12 Krievijas Bruņoto spēku virsnieki, tai skaitā Tatarka, kurš pirms tam studējis Čerepovecas augstākajā radioelektronikas militāro inženieru skolā, kura gatavo radioizlūkošanas speciālistus GRU vajadzībām.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Aizsardzības ministrija Eiropa Krievija Maskava NATO Ukraina
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form