SAB vēl nav sācis pārbaudīt nevienu iespējamo Valsts prezidenta amata kandidātu
Foto: DELFI

Patlaban neviens vēl nav vērsies Satversmes aizsardzības birojā (SAB) ar lūgumu veikt priekšpārbaudi iespējamiem Valsts prezidenta amata kandidātiem, lai pārliecinātos, ka to izvirzīšanas gadījumā tie saņems pielaidi valsts noslēpuma objektiem, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja SAB vadītājs Jānis Maizītis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

SAB vadītājs norādīja, ka Valsts prezidentam ir nepieciešamas visaugstākās kategorijas pielaides valsts noslēpuma objektam gan nacionālā, gan NATO līmenī. "Viss, kas attiecas uz personu, ir jābūt vislabākajā kārtībā. Likums paredz, ka Valsts prezidentam ir jābūt spējai strādāt ar klasificētu informāciju, taču likumā nav noteikta kārtība par to, kas vēršas SAB ar lūgumu pārbaudīt Valsts prezidentu un sniegt atbildi par lēmumu. Ir kritēriji, bet nav noteikta virzība," runājot par pielaidēm valsts noslēpumam, stāstīja Maizītis. Viņš gan norādīja, ka līdz šim pirms visām valsts prezidenta vēlēšanām pārbaudes ir notikušas.

"Nav jau tā, ka iepriekšējie Valsts prezidenti būtu apstiprināti amatos bez pārbaudēm. Tādu konfliktsituāciju nav bijis. Ceru, ka līdzīgi un sapratīgi personas rīkosies arī šoreiz. To varētu saukt par priekšpārbaudi pirms virzīšanas," stāstīja SAB priekšnieks.

Viņš minēja, ka šobrīd neviens nav birojā vērsies ar lūgumu par priekšpārbaudi. Tāpat viņš norādīja, ka tad, ja ievēlētajam Valsts prezidentam būtu problēmas ar pielaides saņemšanu, tad tā būtu pamatīga "konfliktsituācija starp drošības iestādi un Valsts prezidentu". "Man grūti komentēt, kā šādu problēmgadījumu risināt," sacīja drošības iestādes vadītājs, norādot, ka valsts galvenās amatpersonas atbilstību amatam būtu jāpārbauda pirms Saeimas balsojuma.

Savukārt, komentējot pēdējā laikā bieži izskanējušo informāciju par personām, kurām atteikta pielaide valsts noslēpumam, Maizītis norādīja, ka nav tā, ka pēkšņi birojs daudz biežāk atsaka pielaides piešķiršanu. Tā vietā personas, kurām pielaide atteikta, daudz biežāk izmanto iespēju par to publiski paziņot.

"SAB nepublisko nekāda veida informāciju. Mēs komentējam un domājam, ko komentēt, ja mums uzdod jautājumus," skaidroja Maizītis.

Tāpat Maizītis apstiprināja, ka Krievijas specdienestiem ir pastiprināta interese par visām Latvijā notiekošajām vēlēšanām, ne tikai prezidenta vēlēšanām. Taču pagaidām Krievijas specdienesti nav centušies ietekmēt nule kā gaidāmo Valsts prezidenta ievēlēšanu.

"Ir jābūt domājošiem, ka mēs gribam saglabāt neatkarīgu valsi. Krievija nekad nav slēpusi maigo varu. Aizvien vairāk jārunā par Krievijas finansējumu organizācijām un biedrībām," runājot par viediem, kā ietekmēt Krievijas interesi, norādīja Maizītis.

SAB vadītājs skaidroja, ka pielaižu mehānisms ir viens no veidiem, kas ir drošības iestāžu rīcībā, lai parūpētos, ka cilvēks ar, piemēram, milzīgām un neizskaidrojamām parādsaistībām, saikni ar citu valstu specdienestiem vai personīgām īpašībām, kas traucētu amata pienākumu pildīšanai, nenonāktu Valsts prezidenta amatā.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par diviem oficiāli izskanējušajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem, Maizītis norādīja, ka, "ja pareizi atceroties", tad partijas "No Sirds latvijai" izvirzītais kandidāts Gunārs Kūtris un Reģionu apvienības izvirzītais Mārtiņš Bondars ir saņēmuši pielaidi valsts noslēpumam.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Gunārs Kūtris Jānis Maizītis Latvijas Radio Mārtiņš Bondars NATO Prezidenta vēlēšanas 2015 Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form